Ēģiptes, Krievijas un Francijas speciālisti vakar sākuši analizēt lidojuma datu ierakstu ierīces jeb tā sauktās melnās kastes, kas atrastas Sīnāja pussalā – vietā, kur agrā sestdienas rītā avarēja pasažieru lidmašīna Airbus A321, kas bija ceļā no Šarm eš Šeihas kūrorta Ēģiptē uz Sanktpēterburgu. Katastrofa prasīja 224 cilvēku, lielākoties Krievijas pilsoņu, dzīvības, un, lai gan atbildību par lidmašīnas notriekšanu paspējis uzņemties teroristu grupējuma Islāma valsts Ēģiptes atzars, vairums speciālistu sliecas domāt, ka katastrofa bijusi nelaimes gadījums. Vairākas lidsabiedrības gan paziņojušas, ka to laineri pagaidām izvairīsies no lidojumiem virs Sīnāja pussalas.
Krievijas kompānijas Kogalimavia (starptautiskajos lidojumos tā izmanto zīmolu Metrojet) lidmašīna, ar kuru septiņiem apkalpes locekļiem bija mājās pēc atpūtas Ēģiptē jānogādā 217 pasažieru, viņu skaitā 25 bērni, no radaru ekrāniem pazuda aptuveni 18 minūšu pēc pacelšanās no Šarm eš Šeihas lidostas. Jau pēc tam, kad Sīnāja pussalas ziemeļaustrumu daļā tika uzietas avarējušās lidmašīnas atliekas, medijos izplatījās ziņas, ka Airbus A321 pilots sūdzējies par tehniskām problēmām un pieprasījis ārkārtas nosēšanos kādā no tuvējām lidostām. Tomēr Ēģiptes civilās aviācijas ministrs Hosams Kamals šo informāciju kategoriski noliedzis. Arī aviācijas eksperti, kas analizējuši FlightRadar24 pieejamo informāciju, Reuters norādījuši – neesot nekādu liecību, ka lidmašīnas apkalpe mēģinājusi mainīt kursu vai veikt citus manevrus. Kādā brīdī laineris vienkārši sācis strauji zaudēt augstumu, krītot ar ātrumu 1800 metru minūtē, un pēc mazliet vairāk nekā piecām minūtēm ietriecies zemē. Avārijas vietā strādājošie ēģiptiešu glābēji informējuši BBC, ka lidmašīna izjukusi gaisā un tās atlūzas izkaisītas aptuveni 20 kvadrātkilometru plašā teritorijā. Viena no divām lielākajām atlūzām pēc nokrišanas aizdegusies, un tas var padarīt sarežģītāku visu katastrofas upuru mirstīgo atlieku identificēšanu, norādījuši glābēji, kuriem vakar pēcpusdienā avārijas vietā pievienojās Krievijas speciālisti no Ārkārtas situāciju ministrijas (MČS).
Jau sestdienas pēcpusdienā Islāma valsts kaujinieki internetā izplatīja paziņojumu, kurā uzņēmās atbildību par lidmašīnas notriekšanu – tā esot atriebība par aviācijas triecieniem pret islāmistu radikāļiem Sīrijā, kurus Maskava uzsāka 30. septembrī. Tomēr gan Krievijas transporta ministrs Maksims Sokolovs, gan Ēģiptes premjerministrs Šerifs Izmails uzsvēruši, ka neesot nekāda pamata šim apgalvojumam ticēt. Lidmašīnas vraka apskate neliecinot, ka tai būtu trāpījuši raķete, turklāt Sīnāja pussalas islāmistu grupējumu rīcībā neesot ieroču, ar kuriem iespējams notriekt 9400 metru augstumā lidojošu lidmašīnu. Nekas neliecinot arī par to, ka lidmašīnā būtu sprāgusi bumba, turklāt islāmistu paziņojumā pieminēta tieši lainera notriekšana. BBC gan uzsver, ka šādi amatpersonu izteikumi, vēl pirms uzsākta izmeklēšana, neesot korekti un izskaidrojami ar politiskām interesēm. Krievijai būtu ļoti nepatīkami atzīt, ka Islāma valsts ir spējīga tās uzlidojumiem atbildēt asimetriski, savukārt Ēģipte, kuras ekonomika atkarīga no tūristiem (turklāt pērn no deviņiem miljoniem tūristu, kuri apmeklēja valsti, aptuveni trešdaļa bija tieši Krievijas pilsoņi), nevēlas, lai katastrofa negatīvi ietekmētu šo nozari. Ēģiptes ārlietu ministrs Samehs Šukrī jau mudinājis citu valstu amatpersonas nenākt klajā ar pārsteidzīgiem minējumiem par nedrošo valsts gaisa telpu. Tomēr tādas lidsabiedrības kā Lufthansa, Air France-KLM, Emirates, Air Arabia un flydubai jau paspējušas pavēstīt, ka līdz katastrofas iemeslu noskaidrošanai tās lidmašīnas izvairīsies no lidojumiem virs Sīnāja pussalas. Šāda piesardzība saistīta arī ar neseno Nīderlandes lidojumu drošības padomes ziņojumu pērn Doņeckas apgabalā notriektā Malaizijas pasažieru lainera lietā. Ziņojumā lidsabiedrības tika kritizētas par to, ka ekonomisku iemeslu dēļ riskē turpināt pasažieru pārvadājumus pār reģioniem, kuros plosās karadarbība.
Pašlaik galvenā uzmanība tiek pievērsta avarējušā lainera tehniskajam stāvoklim. Ir zināms, ka lidmašīna izgatavota 1997., bet Kogalimavia to iegādājusies 2012. gadā. Laineris veicis gandrīz 21 000 lidojumu, kopumā gaisā atrodoties vismaz 56 000 stundu. Kogalimavia amatpersonas apgalvo, ka pilna tehniskā apskate lidmašīnai veikta pērn, arī tehniķi, kuri laineri pirms pēdējā lidojuma pārbaudījuši Šarm eš Šeihas lidostā, atzinuši, ka tas bijis lieliskā stāvoklī. Tomēr lidmašīnas otrā pilota Sergeja Truhačova bijusī sieva intervijā televīzijas kompānijai NTV stāstījusi, ka pilots viņai vairākkārt sūrojies par novecojušo un pienācīgi neremontēto lidmašīnu, bet Izvestija raksta, ka lidsabiedrībai bijušas nopietnas finansiālās problēmas, kuru dēļ iekavēti ne tikai nodokļu maksājumi, bet arī algu izmaksa apkalpes locekļiem. CNN piebilst, ka 2001. gadā tieši šis laineris avarējis Kairas lidostā, ar asti atsitoties pret skrejceļu, – pastāvot iespēja, ka remonts veikts nekvalitatīvi un šī nolaidība ir viens no sestdien notikušās katastrofas iemesliem.
