Poļi nobalso par nacionālo interešu aizstāvjiem

Svētdien notikušo Polijas parlamenta vēlēšanu oficiālie rezultāti tiks paziņoti tikai šodien, tādēļ pagaidām nav zināms, vai politiskā ziņā labējai, bet ekonomiski kreisajai Likuma un taisnīguma partijai (PiS) izdosies jauno valdību izveidot bez koalīcijas partneru piesaistīšanas. Taču ir skaidrs, ka Polijas politikā noticis būtisks pavērsiens un pie varas pēc astoņu gadu pārtraukuma atgriezies politiskais spēks, kas uzsvaru liek uz nacionālajām, nevis ierindas pilsoņiem abstraktām kopējās Eiropas interesēm un vērtībām.

Pēc provizoriskajiem rezultātiem, dvīņubrāļu Leha un Jaroslava Kačiņsku dibinātā PiS saņēmusi 37,7% vēlētāju atbalstu, kas tai dod 232 no 460 deputātu mandātiem parlamentā. Par kreisi centrisko Pilsonisko platformu, kas pie varas Polijā bija līdz šim, nobalsojuši vien 23,6% vēlētāju. Reuters gan uzsver, ka konservatīvajiem nāksies pagaidīt oficiālos vēlēšanu rezultātus, jo daudz kas būs atkarīgs, vai vēlēšanu slieksni (5% atsevišķu partiju sarakstiem un 8% koalīcijas listēm) būs pārvarējušas vairākas tā sauktās sīkpartijas. Taču jau tagad ir skaidrs, ka tik lielu atbalstu, kādu saņēmusi PiS, Seima vēlēšanās nav guvusi neviena partija kopš 1989. gada, kad pēc komunistu režīmu krišanas Polijā tika sarīkotas pirmās brīvās un demokrātiskās vēlēšanas. AFP uzsver, ka nedz politologiem, nedz Polijas pilsoņiem tas nav bijis liels pārsteigums, jo par to, ka konservatīvie atgūst savulaik zaudētās pozīcijas, liecināja maijā notikušās prezidenta vēlēšanas, kuru otrajā kārtā PiS kandidāts Andžejs Duda, saņemot 51,5% vēlētāju atbalstu, pieveica līdzšinējo prezidentu Broņislavu Komorovski.

Vēlēšanu rezultāti liecina, ka poļi vēlējušies sodīt līdz šim pie varas esošos politiskos spēkus – parlamentā iekļuvusi un vairāk nekā 40 deputātu mandātu saņēmusi rokmūziķa Pāvela Kukiža izveidotā apvienība Kukiz’ 2015, bet uz parlamentāru partiju statusa robežas balansē vēl vairākas nelielas labēji centriskas partijas, savukārt kreisie spēki piedzīvojuši absolūtu fiasko. Līdzšinējā premjera Donalda Tuska un viņa Pilsoniskās platformas kolēģu operēšanai ar makroekonomiskiem rādītājiem un apgalvojumiem par vietējo veiksmes stāstu lielākā daļa vēlētāju nav noticējuši, konstatējot, ka statistikā atspoguļotā Polijas ekonomiskā augšupeja uz viņu maciņu biezumu nekādu pozitīvu iespaidu nav atstājusi. Daudz pievilcīgāks viņiem šķitis PiS piedāvājums jau no nākamā gada 1. janvāra uzlikt papildu nodokli banku un lielveikalu īpašniekiem, kas lielākoties ir ārzemju kompānijas. Ņemot vērā pašreizējo situāciju eiro zonā, PiS arī solījusi tuvākajā nākotnē nepieļaut Polijas pāreju no zlotiem uz eiro, tāpat tā ir gatava nostiprināt Romas katoļu baznīcas lomu, atcelt lēmumu par pensionēšanās vecuma paaugstināšanu, ieviest pabalstus ģimenēm, kurās aug bērni, un garantēt bezmaksas veselības aprūpi cilvēkiem, kuri vecāki par 75 gadiem.

Starptautiskās ziņu aģentūras dēvē PiS par eiroskeptisku partiju, taču to kategoriski noliegusi partijas kandidāte premjera amatam, 52 gadus vecā Beāta Šidlo. «Mēs esam ļoti proeiropeiski, taču tajā pašā laikā uzsveram, ka nepieciešams aizsargāt Polijas biznesa un ekonomiskās intereses starptautiskajā arēnā,» viņas sacīto citē AP. Tas nozīmē, ka augstprātīgajiem Briseles birokrātiem un vecās Eiropas pārstāvjiem, kurus jau līdz šim mulsināja, viņuprāt, nepamatotās Polijas ambīcijas (pat neraugoties uz to, ka šajā valstī ir vairāk nekā 38 miljoni iedzīvotāju), tagad var nākties saskarties ar vēl nopietnāku Varšavas pretošanos Briseles, Berlīnes un Parīzes uzspiestajai politikai. Tas, piemēram, attiecas uz līdzšinējās Polijas valdības lēmumu bēdīgi slaveno kvotu ietvaros uzņemt vismaz 7000 nelegālo imigrantu – jaunās valdības nostāja šajā jautājumā var būt krietni noraidošāka. Rietumeiropas mediji prognozē, ka Polija drīz vien kļūs par Ungārijas ciešāko sabiedroto, atgādinot, ka arī J. Kačiņskis nekad nav slēpis, ka viņam simpatizē Ungārijas premjera Viktora Orbāna politika. Taču būtiska atšķirība starp šiem abiem valstsvīriem ir tā, ka J. Kačiņski (un viņa domubiedrus A. Dudu un B. Šidlo) neviens saprātīgi domājošs cilvēks nekad nevarēs apsūdzēt simpātijās pret Krieviju un tās autoritāro prezidentu Vladimiru Putinu. Tieši otrādi, J. Kačiņskis, kas uzskata, ka viņa brāļa, toreizējā prezidenta Leha Kačiņska lidmašīnas avārija netālu no Smoļenskas 2010. gadā nebija parasts negadījums, regulāri cēlis trauksmi par Vācijas valdošās elites vēlmēm normalizēt attiecības ar Krieviju pat pēc Krimas aneksijas un bruņotā konflikta izraisīšanas Austrumukrainā.