Savstarpēji pārmetumi un teorētiska spriedelēšana par to, ka pienācis «pats, pats pēdējais brīdis», lai risinātu Eiropas migrantu krīzi, vakar noteikuši toni ES minisamitā Briselē, ko, pēc Vācijas kancleres Angelas Merkeles iniciatīvas, sasaucis Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers.
Desmit kontinenta centrālās daļas valstu un valdību vadītāji, kā arī viņu kolēģi no ārpus savienības esošajām Serbijas, Maķedonijas un Albānijas, mēģināja atrisināt pašlaik aktuālāko problēmu – kā padarīt bēgļu ceļu pa tā dēvēto Balkānu maršrutu mazāk haotisku un, ņemot vērā, ka kalnos jau sākas ziema, arī humānāku.
Vēl pirms samita Ž. K. Junkers intervijā laikrakstam Hamburger Abendblatt atzinis, ka iecerēts apspriest galvenokārt akūtas problēmas un risinājumus, nevis kompleksi lemt par to, kā mazināt uz Eiropu plūstošās nelegālo imigrantu straumes. «Tiks runāts par steidzami nepieciešamiem pasākumiem, kopīgu operatīvu atbildi uz pašreizējām cilvēku vajadzībām, pieņemti īstermiņa pasākumi,» viņš sacījis. Taču, kā norāda AP, arī šo jautājumu, kurus EK iepriekš jau bija centusies saskaņot ar samitā uzaicināto valstu pārstāvjiem, apspriešana bijusi samērā sarežģīta un, kā jau Briselē ierasts, paredzētajā laikā (20.00 pēc vietējā laika) pārrunas nav beigušās.
Toni konfrontācijai, jau ierodoties uz sarunām, uzdevis Ungārijas premjers Viktors Orbans, kurš paziņojis – pēc tam, kad Ungārija nostiprinājusi savas robežas ar Serbiju un Horvātiju, tā vairs neesot Balkānu maršruta sastāvdaļa, un V. Orbans sevi uzskatot par novērotāju. Vairāku valstu pārstāvji pauduši neizpratni, kādēļ uz minisamitu nav uzaicināti Turcijas līderi, jo tieši no šīs valsts taču lielā mērā atkarīgs, cik daudz nelegāļu pāri jūrai dosies ceļā uz Grieķijas salām. Jau sestdien Bulgārija, Rumānija un Serbija pēc savu līderu apspriedes brīdināja – šīs valstis nevēlas kļūt par buferzonu un milzīgu nelegālo ieceļotāju nometni. «Ja Vācija, Austrija un citas Rietumeiropas valstis slēgs savas robežas, mēs esam gatavi nekavējoties rīkoties līdzīgi,» Bulgārijas premjerministra Boiko Borisova sacīto citē AFP. Savukārt Slovēnijas valdības vadītājs Miro Cerars Briselē ieradās ar pavisam konkrētu prasību – Slovēnija no ES vēlas papildus saņemt 140 miljonus eiro, lai varētu pienācīgi uzņemt un reģistrēt migrantus. Pretējā gadījumā Slovēnija jau piedraudējusi sekot Ungārijas paraugam, ierīkojot žogu uz robežas ar Horvātiju. Abas šīs valstis diezgan skeptiski vērtējušas EK ierosinājumu necensties valstī iekļuvušos migrantus pēc iespējas ātrāk nogādāt pie kaimiņvalsts robežām, pirms panākta vienošanās, ka tā ir gatava šos cilvēkus uzņemt. «Visam ir jānotiek, rūpīgi ievērojot procedūras,» sacījis Ž. K. Junkers. Teorētiski tā, protams, ir, taču EK prezidentam atgādināts, ka neviena no valstīm nevar kaut uz laiku dot patvērumu visiem migrantiem, turklāt šie cilvēki taču paši cenšas pēc iespējas ātrāk nonākt vismaz Vācijā – ja viņus aizturēs ar spēku, būs pamats pārmest valstij nehumānu izturēšanos.
Slovēnijas prezidents Boruts Pahors pirms samita pavēstījis, ka to, vai tas būs veiksmīgs, pamatā noteiks tikai viens aspekts – vai izdosies nodrošināt stingrāku kontroli uz Turcijas un Grieķijas robežas, jo tieši Grieķija ir pirmā ES dalībvalsts, kurā nelegālie migranti nonāk pa Balkānu maršrutu, vēsta BBC. Starptautiskā Migrācijas organizācija prognozējusi, ka arī šonedēļ migrantu plūsma būs aptuveni tikpat liela kā pagājušajā nedēļā, kad nelielajā Slovēnijā ieradās ap 47 500 patvēruma meklētāju. Gandrīz 70 000 pagājušajā nedēļā ieradušies no Turcijas Grieķijā, un nav lielu šaubu, ka daudzi no viņiem mēģinās doties uz ekonomiskajā ziņā pievilcīgākajām ES valstīm. Slovēnijas nostājai, ka svarīgākais pašlaik būtu apturēt jaunu migrantu pieplūdumu, bet pēc tam lemt, ko iesākt ar tiem, kuri jau sasnieguši Eiropu, piekritis arī Horvātijas premjerministrs Zorans Milanovičs, piebilstot, ka visa pārējā runāšana ir tikai veltīga laika šķiešana.
Vakardienas intervijā Bild am Sonntag EK prezidents galveno uzmanību pievērsis humānajam aspektam: «Pašlaik svarīga ir katra diena. Pretējā gadījumā mums jau drīz nāksies vērot, kā Balkānu ledainajās upēs dzīvības zaudē veselas ģimenes.» No Ž. K. Junkera sacītā var noprast, ka viņš atšķirībā no Eiropadomes priekšsēdētāja Donalda Tuska, kurš aizvien biežāk izsakās par nepieciešamību stiprināt ES ārējās robežas, joprojām uzskata, ka problēmu izdosies atrisināt, pateicoties bēdīgi slavenajai kvotu sistēmai jeb ieceļotāju sadalīšanai pa dažādām ES valstīm – vēlas viņi to vai nevēlas. Sarunā ar Hamburger Abedblatt Ž. K. Junkers slavējis Vācijas kancleri Angelu Merkeli par atbalstu šai pozīcijai, paziņojot – viņš augsti vērtējot to, ka A. Merkele šai problēmai pieiet no cilvēcīgās puses, saprotot, ka no kara bēgošajiem cilvēkiem nepieciešams sniegt patvērumu. «Viņai nerūp īstermiņa popularitāte, bet gan pats problēmas risinājums,» viņš uzsvēris.