Eiropu pārņēmušās migrantu krīzes izraisītais domino efekts šonedēļ skāris Slovēniju, kurā nepilnu divu diennakšu laikā ieradušies vairāk nekā 12 000 patvēruma meklētāju, turklāt tikai nelielai viņu daļai izdevies doties tālāk uz Austriju.
Vakar Slovēnijas valdība kritizēja savus horvātu un austriešu kolēģus, kā arī apelēja pie Eiropas solidaritātes, savukārt cilvēktiesību aizsardzības organizācijas uzsvērušas, ka Balkānos jau sākas ziema un daudzi patvēruma meklētāji cieš no aukstuma. Tiesa, tas neattur tūkstošiem cilvēku, kuri jau sasnieguši Grieķiju, virzīties tālāk uz ziemeļiem.
«Tas viss atgādina lielu ļaužu upi – ja kaut kur straume tiek apturēta, tad citviet noteikti izceļas plūdi. Tieši tas pašlaik arī notiek,» sarunā ar AFP sacījusi ANO bēgļu lietu pārvaldes (UNHCR) pārstāve Serbijā Melita Sundžiča. Viņas sacītajam grūti nepiekrist, taču diemžēl, runājot medicīniskā terminoloģijā, tā ir tikai diagnozes noteikšana. Pašlaik radies iespaids, ka nepieciešams visā Eiropā ierīkot dzeloņstiepļu žogus, līdz beidzot Briseles amatpersonas sapratīs, ka galvenā uzmanība būtu pievēršama ES ārējo robežu sargāšanai.
Konkrētajā gadījumā tas attiecas uz Grieķiju, jo tieši šajā ES dalībvalstī sākas tā sauktais Balkānu maršruts. Līdz šim nelegālo ieceļotāju tūkstoši no Grieķijas uz Vāciju plūda caur Maķedoniju, Serbiju, Ungāriju un Austriju. Pēc tam, kad Ungārija pirms pāris nedēļām noslēdza robežu ar Serbiju, bet pagājušās nedēļas nogalē bloķēja robežu ar Horvātiju, maršruts ir mainījies. Tagad Serbiju sasniegušie migranti dodas uz Horvātiju, bet no turienes – uz Slovēniju, cerot tālāk nokļūt Austrijā, bet pēc tam Vācijā, kādā no Skandināvijas valstīm vai Lielbritānijā.
Slovēnijas valdības ārkārtas sēde, kas sākās pirmdienas vakarā, beigusies tikai vakar agri no rīta. Īpašā paziņojumā Slovēnija lūgusi savas kaimiņvalstis izrādīt solidaritāti, jo nelielā valsts, kurā ir tikai divi miljoni iedzīvotāju, savus resursus migrantu izmitināšanā jau izsmēlusi. Valsts parlamentā iesniegts valdības sagatavots likumprojekts, kas paredz armijas iesaistīšanu problēmas risināšanā, taču, kā uzsvēris premjerministrs Miro Cerars, tas nenozīmējot ārkārtas stāvokļa noteikšanu.
Lai gan migrantu krīze skārusi veselu virkni ES dalībvalstu, jau kopš vasaras ir acīm redzami, ka Brisele spēj vien novēloti reaģēt uz notiekošo, izvērtējot un saskaņojot utopiskus projektus, kā, piemēram, bēdīgi slavenās bēgļu uzņemšanas kvotas. Jāatgādina, ka saskaņā ar tām paredzēts no Grieķijas un Itālijas pārvietot 240 000 nelegālo imigrantu, taču šis process ieplānots divu gadu garumā – ja ieceļotāju straumes nerimsies, pēc diviem gadiem nāksies domāt par vismaz desmit reižu lielāka migrantu skaita izmitināšanu. Faktiski visas valstis, kas atrodas tā dēvētajā Balkānu maršrutā, ir pamestas likteņa varā un spiestas problēmu risināt saviem spēkiem.
Lūk, arī tagad – Slovēnijas amatpersonas vakar kritizēja horvātu kolēģus, kuri pavēruši robežu ar Serbiju un steigšus nogādājuši visus nelegālos ieceļotājus tuvāk Slovēnijas robežai. «Jau vakar Horvātijas puse pārstāja atbildēt uz mūsu tālruņa zvaniem, līdz ar to mēs nezinām, cik daudz migrantu gaidīt, kas mūsu darbu padara ļoti sarežģītu,» pirmdienas pievakarē sacījusi Slovēnijas iekšlietu ministre Vesna Gjorkosa Znidara, atgādinot, ka vairāk par 2500 cilvēkiem Slovēnija diennaktī nevar uzņemt. Savukārt viņas horvātu kolēģis Ranko Ostodžičs sacījis: «Sākumā Slovēnija sacīja, ka var uzņemt līdz 8000 migrantu diennaktī, pēc tam – 5000, tad – 2500, bet nu apgalvo, ka nevar uzņemt nevienu. Vai no tā izriet, ka viss slogs jāuzņemas Horvātijai?» Pārmetumus Slovēnija veltījusi arī Austrijai, kas it kā esot noteikusi kvotas un diennakts laikā neuzņemot vairāk par 2000 cilvēkiem, taču Austrija vakar kategoriski noraidījusi šādas politikas piekopšanu.
Vakar priekšpusdienā Slovēnijas Iekšlietu ministrija oficiāli paziņoja, ka nepilnu divu diennakšu laikā valstī ieradušies aptuveni 12 000 patvēruma meklētāju, no kuriem tikai 2000 cilvēkiem izdevies sasniegt Austriju. Vairāk nekā 10 000 cilvēku, kas ir ceļā uz Eiropas turīgākajām valstīm, pašlaik iestrēguši Serbijā, domājams, ka ne mazāks skaits atrodas Maķedonijā. Reuters norāda, ka laika apstākļu dēļ tas kļūst aizvien bīstamāks, jo Balkānos rudens strauji pāriet ziemā. To apstiprinājusi Dānijas humānās palīdzības organizācijas DPA koordinatore Astrīda Koina Džensena, kura stāstījusi, ka Serbijas un Horvātijas pierobežā mazāk nekā 12 stundu laikā nācies sniegt medicīnisko palīdzību aptuveni 150 cilvēkiem, kuri bija saaukstējušies. «Taču viņi vēlas nevis pilnvērtīgu ārstēšanu, bet tikai simptomu mazināšanu, jo steidzas tālāk,» uzsvērusi mediķe.