Drēzdenes manifestācija – brīdinājums Merkelei

Atšķirībā no butaforiskās, parlamentā pārstāvētās opozīcijas, kustība PEGIDA rada draudus Vācijas valdošajām aprindām, un tādēļ to pozicionē kā neonacistisku © Scanpix

Vācijas politiskās elites un tai lojālo mediju histēriju izraisījusi pirmdienas vakarā Drēzdenē notikusī vērienīgā kustības PEGIDA (Patriotiskie eiropieši pret Rietumu islāmizāciju) demonstrācija, kuras dalībnieki apsūdzējuši varasiestādes nodevībā un pieprasījuši nekavējoties pārtraukt nelegālo ieceļotāju, lielākoties arābu musulmaņu, uzņemšanu.

Demonstrācijas dalībnieki apvainoti teju vai nacisma reanimēšanas mēģinājumā, arī vaina par notikušajiem incidentiem uzvelta tieši viņiem, lai gan varasiestādes nebija likušas faktiski nekādus šķēršļus tā sauktās pretdemonstrācijas rīkošanai.

Socioloģisko pētījumu kompānijas INSA pirmdien publicētie dati liecina, ka kancleres Angelas Merkeles vadīto konservatīvo bloku atbalsta vairs tikai 37% valsts iedzīvotāju un lielā mērā tas saistīts ar valdības nepārdomāto politiku migrantu jautājumā. Vasaras nogalē kanclere atļāvās plašu liberālo multikulturālo aprindu neapšaubāmi novērtētu žestu, pavēstot, ka Vācija ir gatava uzņemt visus kara bēgļus no Sīrijas un šā mērķa labā pat vienpusēji atteikties no Dublinas vienošanās pildīšanas. Jāatgādina, ka šī vienošanās paredz – patvēruma meklētājiem jāreģistrējas un patvērums jālūdz pirmajā sasniegtajā ES valstī, nevis brīvi jāceļo cauri visam kontinentam labākas dzīves meklējumos. Bail pat iedomāties, kādas notācijas un pat sankcijas gaidītu kādu jaunās Eiropas valsti, kas būtu atļāvusies demonstratīvi uzspļaut Dublinas līgumam, taču – Jupiters nav Vērsis un Vācija nav kaut kāda Latvija.

Ar pāris mēnešiem gan pieticis, lai arī Vācijas valdība apzinātos, ka pārrēķinājusies un nav gaidījusi, ka A. Merkeles un viņas domubiedru publiski paustā cilvēkmīlestība būs viens no tiem faktoriem, kuru dēļ valstij var nākties līdz gada beigām uzņemt pat līdz 1,5 miljoniem bēgļu, un nu jau sākušās vaimanas par solidaritātes trūkumu ES un acīm redzama pielīšana Turcijai.

Pat turīgajai Vācijai ar lielu iedzīvotāju skaitu 1,5 miljoni migrantu ir daudz, turklāt lielākā nasta tiek uzkrauta dienvidu pierobežā esošajām federālajām zemēm, piemēram, Bavārijai, kas uzņēmusi jau vairāk nekā 225 000 patvēruma meklētāju, bet tā arī nav sagaidījusi nedz pienācīgu finansiālo atbalstu no Berlīnes, nedz saprotamu skaidrojumu – kur šie migranti dosies tālāk (ja vispār dosies), kas viņus izmitinās, kas skolos viņu bērnus un vai pieaugušajiem tiks piemeklēts kāds darbs, vai arī viņi dzīvos tikai uz pabalstu, tātad – Vācijas nodokļu maksātāju rēķina. No malas Vācijas valdības nostāja šķiet absolūti iracionāla – ja vien neuzskata, ka šajā valstī esošajiem rūpniecības uzņēmumiem akūti nepieciešams jauns un relatīvi lēts darbaspēks, kas, ņemot vērā ekonomiskās attīstības tempus, gan nešķiet īpaši ticami. Taču jāatceras, ka kopš sagrāves Otrajā pasaules karā Vācija allaž centusies sevi pozicionēt kā ļoti iecietīga un toleranta valsts, tās amatpersonas un arī mediji joprojām izjūt (vai vismaz spiesti demonstrēt, ka izjūt) vainas apziņu par nacistiskā režīma noziegumiem.

Tā tas ir arī pašlaik, un nav pārsteigums, ka Drēzdenes demonstrācija, kurā piedalījās aptuveni 20 000 cilvēku, atspoguļota negatīvos toņos. Uzsvars likts, piemēram, uz rakstnieka Akifa Pirindži (viņš, starp citu, ir turku izcelsmes vācietis) emocionālo runu, kuras laikā orators pat izteicis nožēlu, ka vairs neesot koncentrācijas nometņu, kurās ieslodzīt «musulmaņu iebrucējus». BBC norāda, ka pēc šiem vārdiem aizrāvušos detektīvromānu autoru centušies apklusināt citi PEGIDA līderi, tomēr šis nepārdomātais izteikums ļāvis tieslietu ministram Heiko Māsam un iekšlietu ministram Tomasam de Mezjēram vakar atkal aicināt tautiešus saliedēties cīņā pret ksenofobiju. Taču domājams, ka vācu valdošo partiju politiķus patiesībā uztrauc ne tik daudz muļķīgā izrunāšanās par koncentrācijas nometnēm, kā tas, ka šīs un līdzīgu demonstrāciju dalībnieki nepārprotami saka – A. Merkele un viņas valdība ir nodevuši vācu tautas intereses, tādēļ viņiem jāatkāpjas. Vai vismaz jāmaina sava politika attiecībā uz migrantu jautājumu, jo pretējā gadījumā, neraugoties uz leģendāro vāciešu likumpaklausību, arī A. Merkeli var piemeklēt savs Vācu pavasaris.



Svarīgākais