Lai gan Eiropu pārņēmusī migrantu krīze pagaidām nav tieši ietekmējusi ārpus Eiropas Savienības esošo Šveici, bažas par ieceļotāju pieplūdumu un neapmierinātība ar to,kā šo problēmu mēģina risināt Brisele, darījušas savu – svētdien notikušajās parlamenta vēlēšanās būtiskus panākumus guvuši labējie politiskie spēki. Šveices savdabīgās politiskās sistēmas dēļ tas gan nenozīmē labējas valdības izveidošanu, tomēr tiek prognozēts, ka nākotnē Bernes un Briseles attiecības kļūs vēsākas.
Labējā Šveices Tautas partija (SVP) sasniegusi vēsturē labākos rezultātus, iegūstot gandrīz 30% vēlētāju atbalstu un nodrošinot sev 65 no 200 parlamenta apakšpalātas deputātu mandātiem. Interneta ziņu vietne Swissinfo.ch vēsta, ka kopumā labējiem politiskajiem spēkiem izdevies garantēt minimālu vairākumu parlamenta apakšpalātā (to kontrolē nonācis 101 mandāts), savukārt par spēku samēru Senātā vēl pāragri runāt, jo lielā daļā kantonu pēc divām nedēļām gaidāma balsošanas otrā kārta.
«Vēlētāji ir sapratuši, ka Šveicei draud nopietna bēgļu krīze,» īsi pēc balsošanas rezultātu paziņošanas sacījis SVP līderis Tonijs Brunners. Lai gan atšķirībā no iepriekšējām kampaņām SVP šoreiz neatļāvās aģitācijā balansēt uz ksenofobijas robežas (pirms pāris gadiem partija nonāca skandāla epicentrā priekšvēlēšanu plakāta dēļ, kurā bija redzamas trīs baltas aitas, kuras no pļavas Šveices karoga krāsās padzen melnu avi), tās kampaņas vēstījums bija nepārprotams – nepietiekami stingra nostāja novedīs pie tā, ka arī Šveici pārpludinās nelegālo ieceļotāju pūļi, līdzīgi kā tas pašlaik notiek Vācijā. «Mums jābeidz radīt iespaids par Eiropu kā pievilcīgu vietu patvēruma meklētājiem un jādod skaidrs signāls, ka mēs nespēsim uzņemt pat visus kara bēgļus,» sarunā ar AFP sacījis T. Brunners.
Interneta ziņu vietne The Local atgādina, ka līdzšinējā Šveices valdība brīvprātīgi pieteikusies piedalīties bēdīgi slavenajā Eiropas Komisijas izstrādātajā kvotu sistēmā, paužot gatavību uzņemt 1500 nelegālo imigrantu, kuriem jau izdevies sasniegt Itāliju un Grieķiju, bet septembrī valsts parlaments apstiprināja likumu, kas paātrina patvēruma meklētāju pieprasījumu izskatīšanu un nodrošina viņus ar bezmaksas juristu pakalpojumiem. «Ar šiem bezmaksas juristiem mēs tikai veicinām to, ka ieceļotāji tieši Šveici izvēlēsies par savu galamērķi,» uzsvēris SVP parlamenta frakcijas līderis Adriāns Amštucs. Partija paudusi gatavību par šo jautājumu rīkot referendumu, un arī tas bijis viens no viņu priekšvēlēšanu kampaņas elementiem. Socioloģiskās aptaujas liecina, ka gandrīz 50% Šveices iedzīvotāju tieši imigrācijas jautājumu pašlaik uzskata par pašu svarīgāko. Ženēvas universitātes politologs Paskāls Sčiarini intervijā AFP norādījis: «SVP pat nenācās rīkot kādu īpašu kampaņu – par to parūpējās Eiropas migrantu krīze.»
Par Tautas partijas galvenajiem sabiedrotajiem parlamentā tiek uzskatīta labēji centriskā FDP jeb liberāļi. «Šo partiju panākumi varētu palēnināt plānoto atteikšanos no kodolenerģijas un pensiju sistēmas reformēšanu, tāpat labējais spārns varētu nobremzēt pilnīgu atteikšanos no banku noslēpuma ievērošanas un plānoto nodokļu maksājumu datu automātisku apmaiņu ar ES valstīm,» raksta Swissinfo.ch. Citiem vārdiem sakot, Šveices vēlēšanās panākumus guvuši politiskie spēki, kuri uzskata, ka Alpu valstij jāsaglabā tradicionālā neitralitāte un jānorobežojas no ES un tās uzspiestajiem noteikumiem un direktīvām.
Reuters norāda, ka sauklis Paliec brīvs!, ar ko saprasta Šveices norobežošanās no ES un tās problēmām, bijis vēl viens iedarbīgs SVP kampaņas instruments. Jāatgādina, ka, pateicoties šai partijai, 2014. gada sākumā šveicieši referendumā jau atbalstīja iniciatīvu par ES valstu darbaspēka ierobežošanu, un tas krietni pasliktinājis Bernes attiecības ar ES, kas ir Šveices galvenais tirdzniecības partneris. Viens no SVP galvenajiem ideologiem un finansētājiem, 74 gadus vecais miljardieris Kristofs Blohers uzsvēris, ka valdībai sarunās ar ES jābūt pietiekami stingrai, lai nepiekristu Briseles uztieptajiem «koloniālajiem nosacījumiem». «ES valstis šajos līgumos ir ieinteresētas vairāk nekā Šveice,» viņš sacījis nesenā intervijā laikrakstam Blick.
Tomēr der atgādināt, ka Šveices politiskā sistēma būtiski atšķiras no citās demokrātiskās valstīs pieņemtās. Vairākuma nodrošināšana parlamentā nebūt nenozīmē, ka attiecīgā partija var veidot valdību, īpaši neņemot vērā mazākuma viedokli. Tā vietā Šveicē tiek izmantota tā dēvētā Maģiskā formula, saskaņā ar kuru valdībā (tajā ir septiņi cilvēki) tiek ievēlēti visa politiskā spektra pārstāvji, turklāt valdības vadītāja funkcijas tiek pildītas rotācijas kārtībā. Valdības vēlēšanas parlamentā paredzētas 7. decembrī, un maksimums, uz ko cer SVP pēc pārliecinošās uzvaras – divi pārstāvji valdībā.