Migrantu krīze piespiež Merkeli sadzirdēt Turcijas prasības

Vācijas kanclere Angela Merkele vakar vizītes laikā Turcijā mēģinājusi pārliecināt šīs valsts vadītājus par nepieciešamību pieņemt Eiropas Savienības izstrādāto rīcības plānu, kas paredz, ka ES piešķirs Turcijai finansiālu atbalstu, kā arī veicinās valsts integrēšanos Eiropā, bet Ankara darīs visu, lai nepieļautu, ka bēgļi no konfliktu zonām, kas atraduši patvērumu Turcijā, nelegāli izceļo uz Eiropu. Rīcības plāns par «saskaņotu» tika pasludināts pēc pagājušonedēļ notikušā ES samita, taču Turcijas amatpersonas uzsvērušas, ka galīgā vienošanās vēl nav panākta.

Migrantu krīze, kas pārņēmusi Eiropu, nerimstas, ik dienas kontinentā ierodas simtiem un pat tūkstošiem patvēruma meklētāju, daudzi no kuriem cer apmesties uz dzīvi tieši Vācijā, jo ir dzirdējuši, ka tur ir dāsnākie pabalsti un tolerantākā valdība, kas pirms pāris mēnešiem pasludināja, ka ir gatava uzņemt visus bēgļus no Sīrijas. Tagad, kad aplēses liecina, ka līdz gada beigām Vācijā ieradīsies vairāk nekā miljons (bet, iespējams, pat 1,5 miljoni) patvēruma meklētāju, kad federālajās zemēs sākusies dumpošanās, jo tās nespēj izmitināt visus ieceļotājus, kad pret A. Merkeles politiku atklāti sākuši iebilst viņas sabiedrotie, bet socioloģiskās aptaujas liecina, ka kancleres un valdošo partiju popularitāte krītas, kad citas Eiropas valstis neizrāda Berlīnes gaidīto solidaritāti migrantu uzņemšanā, Vācijas līdere ķērusies pie pēdējā salmiņa, cerot izlūgties no Turcijas, lai tā ierobežotu migrantu plūsmu uz Eiropu. Pragmatiskais Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans par to, protams, prasa pretimnākšanu no ES un Vācijas. Turklāt, kā norāda politologi, A. Merkeles vizītei un darījuma slēgšanai šis bijis pats nepiemērotākais brīdis, jo 1. novembrī gaidāmo parlamenta vēlēšanu priekšvakarā Turcijas līderi ir ieinteresēti demonstrēt stingru mugurkaulu, nepalaižot garām iespēju pazemot Eiropu, jo uzskata, ka tā iepriekš pazemojusi viņus.

«Viņi paziņojuši, ka uzņems 30 000 vai 40 000 bēgļu, un par to tiek nominēti Nobela miera prēmijai. Mēs esam devuši patvērumu 2,5 miljoniem bēgļu, bet nevienam par to nav nekādas daļas,» AFP citē R. T. Erdogana piektdienas paziņojumu. Tas izskanēja vien pāris stundu pēc tam, kad ES samitā (kas, kā ierasts, ievilkās visu nakti) ticis saskaņots ES un Turcijas kopīgais rīcības plāns un Eiropadomes prezidents Donalds Tusks to nodēvējis par «būtisku soli uz priekšu». ES neangažētie politologi gan ironizējuši, ka plānu Eiropas līderi saskaņojuši vien savā starpā, aizmirstot par to informēt Turciju. Šīs valsts ārlietu ministrs Feriduns Sinirlioglu īpaši sasauktā preses konferencē uzsvēris, ka sarunas patiešām bijušas un turpinās, taču pagaidām nav panākta nekāda vienošanās par to, ka Turcija apmaiņā pret 3 miljardus eiro lielu finansiālo palīdzību apņemas apturēt Sīrijas un Irākas kara bēgļu plūsmu uz Eiropu un nepieļaut, ka tās teritoriju tranzītā šķērso ekonomiskie migranti no Āzijas valstīm.

Turcijas amatpersonu paziņojumi pēdējās dienās bijuši visai pretrunīgi. No vienas puses, apgalvots, ka Turciju «nopirkt» neesot iespējams, bet no otras – likts saprast, ka ES piedāvātais finansējums ir pārāk mazs. Turcijas amatpersonas devušas mājienus, ka bez iestāšanās ES var iztikt tāpat kā visus šos gadus, taču tajā pašā laikā R. T. Erdogans izteicies, ka «Turcijas vēlme pievienoties savienībai būtu jāuztver nopietni». Ir skaidrs, ka iestāšanās ES nav nedz mēneša, nedz gada jautājums, taču Turcija cer, ka apmaiņā pret izpratni bēgļu jautājumā tās pilsoņiem tiks noteikts atvieglots ES vīzu saņemšanas process (šāds solis arī ļautu valdošajai partijai iegūt lielāku atbalstu vēlēšanās) un ES ieņems Ankarai tuvāku un aktīvāku jautājumu Sīrijas konflikta risināšanā.

Šķiet, šāda taktika devusi panākumus – pēc tikšanās ar Turcijas premjeru Ahmetu Davutoglu Vācijas kanclere pavēstījusi, ka jau tuvākajā laikā varētu tikt atvērtas trīs sadaļas pirms pāris gadiem iestrēgušajās sarunās par Turcijas pievienošanos ES. Reuters norāda, ka ar šo paziņojumu Vācijas līderei bija nepieciešams nākt klajā tikai nepilnas divas nedēļas pēc tam, kad viņa kārtējo reizi publiski pavēstīja, ka neatbalstot Turcijas uzņemšanu ES. «Merkeles rīcība novedusi viņu situācijā, kad uzvarēt nav iespējams. Tagad viņa ierodas Turcijā un ir spiesta piedāvāt draudzību! Erdogans to zina un izmanto,» sarunā ar Reuters skaidrojis Turcijā dzimušais Vācijas bundestāga opozīcijas deputāts Ekins Deligezs.