Pirmais gāzes starpsavienojums starp Poliju un Lietuvu pieliks punktu Baltijas jūras reģiona ilgstošajai izolētībai un apgādās reģionu ar enerģiju, kas nepieciešama jaunam ekonomikas uzrāvienam, paziņojumā norādījusi Eiropas Komisija (EK).
EK priekšsēdētājs Žans Klods Junkers šodien atzinīgi novērtēja dotāciju nolīguma parakstīšanu par labu Polijas-Lietuvas gāzes starpsavienojuma projektam - pirmajam cauruļvadam, kas savienos Poliju ar Lietuvu. Šis starpsavienojums izbeigs ieilgušo Baltijas jūras reģiona izolētību un apgādās reģionu ar enerģiju, kas nepieciešama jaunam ekonomikas uzrāvienam.
Komisijas priekšsēdētāja Junkera, Polijas premjerministres Evas Kopačas, Lietuvas prezidentes Daļas Gribauskaites, Latvijas premjerministres Laimdotas Straujumas (V) un Igaunijas premjerministra Tāvi Reivasa šodien parakstītais nolīgums arī būtiski uzlabos piegādes drošību un Eiropas enerģijas tirgus izturību.
Viens no Eiropas Savienības (ES) Enerģētikas savienības stratēģijas svarīgākajiem elementiem ir pilnveidot energoinfrastruktūru, izveidojot trūkstošos savienojumus. Iesaistīto dalībvalstu izrādītā solidaritāte demonstrē, ka kopīgiem spēkiem var spēcināt un nodrošināt visas ES daļas pret iespējamiem energopiegādes pārrāvumiem. Iesaistītās valstis ir gatavas sadarboties arī turpmāk, lai šo reģionu vēl dziļāk integrētu ES iekšējā enerģijas tirgū.
EK ir apņēmusies gādāt, lai enerģija plūstu turp, kur tā ir visvairāk nepieciešama, un rūpēties, lai katrai dalībvalstij būtu vismaz trīs piegādes avoti. Izbūvēt trūkstošos pārrobežu savienojumus starp Baltijas jūras reģionu un pārējo ES enerģijas tirgu ir EK prioritāte.
Kopīgās deklarācijas parakstīšanas laikā priekšsēdētājs Junkers sacīja, ka šodien panāktā nolīguma parakstīšana ir Eiropas solidaritātes apliecinājums. "Šeit sanākušie līderi ir pieņēmuši atbildīgu lēmumu, lai paaugstinātu mūsu drošību un stiprinātu mūsu izturību. Šodien esam paveikuši daudz vairāk, nekā tikai izbeiguši Baltijas valstu enerģētisko izolāciju. Esam vēl ciešāk saliedējuši reģionu. Šodien esam vienojušies par Eiropas infrastruktūru, kas mūs vienos, nevis šķirs," sacīja Junkers.
Šodien parakstītais nolīgums ļaus projekta virzītājiem sākt cauruļvada būvniecību, ko iecerēts pabeigt līdz 2019.gada decembrim. Baltijas valstis un Polija pilnvaros savus enerģētikas ministrus pārraudzīt projekta īstenošanu un rūpēties, lai būvniecības darbi noritētu atbilstoši apstiprinātajam grafikam.
Parakstot šo nolīgumu, klātesošie valstu un valdību vadītāji nāca klajā ar paziņojumu, kurā tie apstiprināja savu gatavību turpināt savienot savus enerģijas tirgus un pastiprināt to izturību.