Lukašenko uzvarot nopelna arī sankciju apturēšanu
Lai gan starptautiskie novērotāji svētdien Baltkrievijā notikušās prezidenta vēlēšanas (tajās jau uz piekto termiņu amatā ievēlēts Aleksandrs Lukašenko) atzinuši par demokrātiskiem standartiem neatbilstošām, Eiropas Savienības valstu ārlietu ministri vienojušies uz četriem mēnešiem apturēt pret A. Lukašenko un citām Baltkrievijas amatpersonām vērsto sankciju darbību.
Oficiāli tiek vēstīts, ka šādā veidā Baltkrievijas līderi atalgo par to, ka vēlēšanas noritējušas «mierīgāk nekā iepriekš» un nav vērstas plašas represijas pret opozīciju, taču domājams, ka Brisele šādā veidā cenšas iedzīt arī ķīli Minskas un Maskavas attiecībās.
Pēc pirmdienas vakarā Luksemburgā notikušās ES ārlietu ministru tikšanās Francijas Eiropas lietu valsts sekretārs Arlēms Dezērs radiostacijai Brīvā Eiropa sacījis – ministri konstatējuši, ka vēlēšanas Baltkrievijā notikušas, «cik vien bija iespējams, atklāti un mierīgi». Atgādinot arī par augustā veikto sešu baltkrievu politieslodzīto atbrīvošanu, viņš piebildis, ka Minska ir izrādījusi savu labo gribu, tāpēc sankciju darbība uz četriem mēnešiem tiks apturēta. Reuters atgādina, ka pašlaik sankcijām pakļauts A. Lukašenko un vēl 170 Baltkrievijas pilsoņu, kā arī 14 šīs valsts iestādes un uzņēmumi.
Sankcijas ir spēkā līdz 31. oktobrim, un no Vācijas ārlietu ministra Franka Valtera Šteinmeiera sacītā var saprast, ka sākotnēji ES tās oficiāli pagarinās, bet pēc tam uz četriem mēnešiem apturēs sankciju darbību. Plānots, ka šāds lēmums tiks pieņemts līdz šā gada nogalei, bet 2016. gadā ES jau lems par sankciju mīkstināšanu vai pilnīgu atcelšanu. Sankciju apturēšana neattieksies uz tām četrām Baltkrievijas amatpersonām (bijušajām un esošajām), kuras tiek uzskatītas par vainīgām vairāku opozīcijas aktīvistu pazušanā bez vēsts. A. Dezērs īpaši uzsvēris – arī pēc sankciju apturēšanas tās jebkurā brīdī būs iespējams atjaunot pilnā apjomā.
«Neraugoties uz vēlēšanu trūkumiem, ES cenšas izrādīt uzmanību Baltkrievijas patvaldniekam,» raksta The Irish Times, atgādinot, ka Baltkrievijas vēlēšanu gaitu kritizējuši gan EDSO un Demokrātisko institūtu un cilvēktiesību biroja novērotāji, gan ASV valsts departaments, nerunājot nemaz par Baltkrievijas opozīciju. Pēc oficiālajiem datiem, par A. Lukašenko nobalsojuši 83,5% vēlētāju, turklāt balsošanā piedalījušies vairāk nekā 87% balsstiesīgo valsts iedzīvotāju. EDSO novērotāji vērsuši uzmanību gan uz pārkāpumiem balsu skaitīšanas procesā, gan to, ka iespēju nobalsot vēl pirms vēlēšanu dienas izmantojuši 36% vēlētāju – autoritārās valstīs tieši iepriekšējā balsošana ir laba augsne manipulēšanai ar vēlēšanu rezultātiem.
«Rezultāti ir tādi, kādus tos vēlējās redzēt vēlēšanu komisija. Esmu tikai pārsteigs par mērogiem – viņi paziņoja par tik lielu vēlētāju aktivitāti, lai gan balsošanas iecirkņi bija pustukši,» sarunā ar The Irish Times sacījis viens no Baltkrievijas opozicionāriem Anatolijs Ļebedko. Viņa kolēģis Vladimirs Nekļajevs piebildis, ka opozīcija «šo teātri» neuzskata par vēlēšanām un neatzīst rezultātus. Opozīcija bija mudinājusi Briseli nekādā gadījumā neatcelt sankcijas pret A. Lukašenko un citām Baltkrievijas amatpersonām. «Ja viņi būs kopā ar šo slepkavu un noziedznieku, tad demokrātija ir tikai vārdi,» AFP citē augustā no cietuma atbrīvotā Mikolas Statkeviča sacīto. Interesanti, ka pats A. Lukašenko, kurš, atļaujot opozīcijas mītiņus pirms vēlēšanām, bija stingri brīdinājis to neiziet ielās, lai apstrīdētu vēlēšanu rezultātus, ziņu par gaidāmo sankciju apturēšanu uztvēris kā pašsaprotamu: «Viņi ir sapratuši, ka sankcijas nodara tikai kaitējumu, un pamanījuši, ka Baltkrievija ir normāla valsts.»
F. V. Šteinmeiers, atzīstot, ka vēlēšanas nav atbildušas demokrātiskiem standartiem, uzsvēris, ka tās tomēr bijušas brīvākas nekā 2010. gadā, un paudis cerību, ka nākamgad Baltkrievijā paredzētās parlamenta vēlēšanas būs vēl demokrātiskākas. Papildus šim avansam solījums apturēt sankcijas kalpo kā arī instruments, lai atturētu A. Lukašenko no ciešākas tuvināšanās ar Krieviju. Ļoti iespējams, ka šādā veidā ES vēlas panākt, lai Baltkrievijas līderis nepiekristu Kremļa plānam par aviobāzes ierīkošanu savā teritorijā. Šonedēļ šis jautājums tiks apspriests A. Lukašenko un Vladimira Putina sarunu laikā Kazahstānā.