Kā jau bija paredzēts, Nīderlandes Drošības izmeklēšanas padomes (OVV) vakar publiskotajā ziņojumā nav norādīts, kas vainīgs Malaysia Airlines lidmašīnas Boeing 777200 notriekšanā virs Austrumukrainas pagājušā gada 17. jūlijā un 298 cilvēku bojāejas.
Tehniskā izmeklēšana aprobežojusies ar secinājumu, ka lidmašīna notriekta ar raķeti, kas izšauta no pretgaisa aizsardzības iekārtas Buk, taču, kas to izšāvis, jālemj kriminālizmeklēšanai, ko kopīgi veic virkne valstu. Tikmēr Buk ražotājs, Krievijas koncerns Almaz–Antej paziņojis, ka izšautās raķetes Krievijas armijas bruņojumā nemaz nav, turklāt eksperimenti apliecinot, ka tā raidīta no Ukrainas valdības spēku kontrolētas teritorijas.
Ar 15 mēnešus ilgās OVV izmeklēšanas rezultātiem tās vadītājs Tjibe Joustra sākotnēji iepazīstināja katastrofā bojāgājušo tuviniekus, bet pēc tam tika sarīkota īpaša preses konference Gilzes–Rijenas gaisa kara spēku bāzē. Tieši šeit izmeklētāji bija nogādājuši visas lidmašīnas avārijas vietā atrastās atlūzas un izvietojuši tās uz Boeing maketa, – aviācijas katastrofu izmeklēšanā tas ir standarta solis, lai noskaidrotu avārijas iemeslus.
«Reiss MH17, kas bija ceļā no Amsterdamas uz Kualalumpuru, avarēja tāpēc, ka blakus lainera kreisajam bortam uzsprāga raķete,» paziņoja T. Joustra. Šī raķete esot izšauta no pretgaisa aizsardzības kompleksa Buk, kas atrodas gan Krievijas, gan Ukrainas armiju bruņojumā. Tehniskās izmeklēšanas uzdevums nav noskaidrot vainīgos, turklāt T. Joustra piebildis – raķeti bijis iespējams izšaut no jebkuras vietas 320 kvadrātkilometru platībā. Deutsche Welle atgādina, ka daļu no šīm teritorijām 2014. gada jūlijā kontrolēja Krievijas atbalstītie Austrumukrainas separātisti, bet daļa bija Ukrainas armijas kontrolē.
Ziņojumā kritizētas gan lidsabiedrības, kas ekonomisku iemeslu dēļ turpinājušas lidojumus pār kara pārņemto Austrumukrainu, gan Ukrainas varasiestādes, kas nav slēgušas gaisa telpu komerciāliem lidojumiem. T. Joustra atgādinājis, ka pāris nedēļu laikā pirms MH17 katastrofas šajā reģionā notriekti 16 lidaparāti – gan lidmašīnas, gan helikopteri –, taču tas nez kāpēc nav licis parūpēties par civilās aviācijas lidojumu drošību un izvairīties no lidošanas pāri karadarbības zonai. Jāatgādina, Ukraina bija aprobežojusies ar to, ka pieprasījusi pasažieru lidmašīnām lidot vismaz 10 300 metru augstumā, cerot, ka tur tās būs drošībā.
Iepriekš, uzrunājot katastrofas upuru tuviniekus, T. Joustra bija sacījis, ka raķete eksplodējusi aptuveni metra attālumā no lidmašīnas pilotu kabīnes. Domājams, ka cilvēki, kas atradušies lidmašīnas priekšgalā, gājuši bojā momentā, taču neesot izslēgta iespēja, ka daži no pasažieriem palikuši pie samaņas aptuveni minūti vai pusotras, – tik ilgs laiks pagājis, līdz lidmašīnas atlūzas nogāzušās uz zemes.
BBC norāda, ka upuru tuvinieki tagad vēlas uzzināt vainīgos, arī Nīderlandes premjers Marks Rute vakar paziņojis, ka šo cilvēku noskaidrošana un saukšana pie atbildības pašlaik ir galvenā prioritāte. Kriminālizmeklēšanas grupu arī vada Nīderlandes pārstāvji, kuri izteikušies, ka viņu ziņojums varētu būt pabeigts šā gada nogalē vai nākamā gada sākumā. Šovasar neveiksmi cieta Nīderlandes, Malaizijas, Austrālijas un vairāku citu valstu iniciatīva ANO paspārnē izveidot īpašu tribunālu, kurā tiktu tiesāti lidmašīnas notriekšanas vaininieki, – šo plānu ANO Drošības padomē, izmantojot savas veto tiesības, bloķēja Krievija. Pašlaik izteiktas idejas veidot no ANO neatkarīgu tribunālu vai arī nodot lietu Starptautiskās krimināltiesas pārziņā. Lai gan oficiālie paziņojumi parasti ir diezgan tukšvārdīgi, Rietumu mediji, atsaucoties uz anonīmiem avotiem, vēsta – izmeklētāji uzskata, ka lidmašīna notriekta, izmantojot Krievijas armijas bruņojumā esošu Buk iekārtu. Iespējams, ka raķeti izšāvušas krievu militārpersonas, bet tikpat iespējams, ka Austrumukrainas separātisti pasažieru lidmašīnai trāpījuši kļūdas dēļ.
Tas, ka Nīderlandes OVV secinājumi par katastrofas apstākļiem tiks paziņoti tieši 13. oktobrī, bija zināms jau pirms kāda laika, tādēļ grūti par nejaušību uzskatīt Buk ražotāja, Krievijas koncerna Almaz–Antej ģenerāldirektora Jana Novikova vakar sarīkoto preses konferenci, kurā tika paziņots – eksperimenti apliecinot, ka raķete, kuras Krievijas bruņojumā nemaz neesot, izšauta no Ukrainas spēku kontrolētas teritorijas. J. Novikovs skaidrojis, ka komplekss Buk–M1 ir piemērots dažādu raķešu izmantošanai. Taču bojājumi, kas nodarīti lidmašīnas fizelāžai, ļaujot secināt, ka izmantota raķete 9M38, kas PSRS tika ražota līdz 1986. gadam, bet 2011. gadā izņemta no Krievijas armijas bruņojuma. «2005. gadā Ukrainai bija 502 šādas raķetes, bet, cik tādu ir pašlaik, nav zināms,» daudznozīmīgi sacījis J. Novikovs. BBC gan uzsver, ka Nīderlandes speciālistu ziņojumā pieminēta kaujas galviņa 9N314M un ar to iespējams aprīkot gan 9M38, gan Krievijas bruņojumā esošās 9M38M1 raķetes. Arī Almaz–Antej paziņojums par datormodelēšanu, kas «nešaubīgi liecina», ka raķete izšauta no Ukrainas spēku kontrolētas teritorijas, nevieš uzticību, – iepriekš šis starptautiskajām sankcijām pakļautais koncerns jau pieķerts falsifikācijās, un savulaik tā pārstāvji demonstrējuši pierādījumus, ka lidmašīna notriekta ar raķeti, ko izšāvis Ukrainas gaisa kara spēku iznīcinātājs.
