Pasaules šaha čempions un opozicionārs Krievijā valdošajai varai Garijs Kasparovs regulāri nāk klajā ar draudus vēstošiem paziņojumiem, kuros prognozē dažādus scenārijus par Krievijas bruņotu ielaušanos Baltijā. Arī šonedēļ viņš izteicis līdzīgu brīdinājumu, taču ārpolitikas un Krievijas eksperti aicina šaha lielmeistarā ieklausīties, bet neuztvert pārāk nopietni.
Ar pēdējiem savu pārdomu rezultātiem G. Kasparovs padalījies intervijā ASV telekanālam Fox News. «Ja nafta nokritīs līdz 20 dolāriem, tad es nebrīnītos, ja Putins [Krievijas prezidents Vladimirs] pārkāptu NATO robežas Igaunijā un Latvijā,» paudis lielmeistars.
Viņš uzskata, ka V. Putina rīcība Sīrijā ir daļa no Kremļa plāna radīt pasaulē haosu un ka tādiem diktatoriem kā V. Putins ārpolitika, bet šajā gadījumā ASV uzdošana par galveno ienaidnieku, ir daļa no politiskās kampaņas valsts iekšienē.
Ar līdzīgiem paziņojumiem Kasparovs klajā nācis arī iepriekš. Piemēram, jūlija sākumā viņš apšaubīja NATO vēlmi reaģēt uz atklātu Krievijas agresiju Latvijā vai Igaunijā, bet pagājušā gada oktobrī pauda viedokli, ka Krievijai ilgi nebūs jāizvēlas mērķis nākamajai pēc Ukrainas agresijas izpausmei.
«Var nešaubīties, ka, esot tik bagātai izvēlei nākamā uzbrukuma izdarīšanai – Baltijas valstis, Ukraina, Azerbaidžāna, Gruzija un Kazahstāna –, Putins atradīs sev jaunu mērķi tāpēc, ka tas kļūst, precīzāk sakot, jau ir kļuvis, par Putina propagandas mugurkaulu,» brīdināja G. Kasparovs.
Par laimi, neviena no lielmeistara prognozēm pagaidām nav piepildījusies, bet eksperti lēš, ka viņa prognozēm pārāk lielu nozīmi nevajadzētu piešķirt.
Piemēram, Austrumeiropas politikas pētījumu centra vadītājs Andis Kudors atgādina, ka G. Kasparovs ir izteikti individuālā sporta veida – šaha pārstāvis un tas atsaucies arī uz lielmeistara personību, par ko liecinot arī fakts, ka viņš tā arī nav spējis nodibināt noturīgus sakarus ar pārējiem Krievijas opozicionāriem.
Savukārt, vērtējot G. Kasparova prognozes, eksperts atgādināja, ka Ziemeļatlantijas alianse pēdējā laikā devusi tik spēcīgus un nepārprotamus signālus, ka NATO līguma piektais pants patiešām tiks iedarbināts, ja radīsies nepieciešamība, ka Krievija alianses robežas neuzdrošināsies pārkāpt «kaut vai tikai tādēļ, ka Krievija nespēj uzvarēt NATO».
«Kasparovā ir vērts ieklausīties, bet viņa teikto pārāk nopietni uztvert arī nevajag,» piebilst A. Kudors.
Arī Latvijas Universitātes asociētais profesors Ojārs Skudra uzskata, ka G. Kasparova prognozei trūkst loģikas, it īpaši tad, ja ņemtas vērā naftas cenu svārstībās. Savu tēzi profesors pamato ar vairākiem faktiem – piemēram, Krievija pavisam nesen atteicās no ietekmes palielināšanas naftas tirgos, noraidot piedāvājumu iekļauties Naftas eksportētājvalstu organizācijā (OPEC).
«Jebkāda loģika runā pretī tēzei, ka Baltijas valstis būs nākošais objekts, jo loģiskāk ir Ukraina, kura nav NATO dalībvalsts. Ukrainai un Moldovai būtu jābūt tiem nākošajiem objektiem,» saka O. Skudra.
