Polija plāno parakstīt vienošanos par stratēģiska gāzes vada izbūvi uz Baltijas valstīm, lai novērsu Krievijas energoresursu dominēšanu reģionā.
Vienošanās ir zīme par starptautiskā atbalsta palielināšanos Lietuvai, Latvijai un Igaunijai, un tā seko Lielbritānijas paziņojumam, ka tā, tāpat kā ASV un Vācija, nosūtīs savus karavīrus, lai nostiprinātu šo valstu aizsardzību pret Krieviju.
Energoresursu piegādes ir viens no vājajiem punktiem, kuru Maskava varētu izmantot pret Baltijas valstīm, raksta "Financial Times".
Jaunais cauruļvads paredzēts no Rembelščiznas Polijā līdz Jauniūnai Lietuvā, un tā mērķis ir dažādot energoresursu piegādes Baltijā.
Caur Lietuvu gāzi no Rietumu gāzesvadiem varēs piegādāt pārējām Baltijas valstīm, kuras strādā pie savas infrastruktūras, skaidro "Financial Times".
Plānots, ka kontraktu parakstīs Briselē Eiropas Savienības (ES) samita laikā ceturtdien.
Diplomāti norādījuši, ka Eiropas Komisija noteikusi gāzes vada projektu par prioritāru un segs 295 miljonus eiro no kopējām izmaksām, kas ir 558 miljoni eiro. Polija, kas ir viena no skaļākajām Krievijas kritiķēm ES, ieguldīs 120 miljonus eiro.
ES uzskata gāzes vadu par vieno no galvenajiem elementiem tās "enerģijas savienībā", kuras mērķis ir radīt vienotu tirgu un savienot kontinenta fragmentētos piegādes tīklus. Tas varētu palīdzēt izlīdzināt cenas un samazināt atkarību no importa.
Darbs pie cauruļvada sāksies nākamgad, un to iecerēts pabeigt 2019.gadā. Sākotnējā gāzesvada jauda būs 2,5 miljardi kubikmetru gadā, ko potenciāli varētu paaugstināt līdz četriem miljardiem kubikmetru gadā. Tas būtu pietiekami, lai gandrīz pilnībā apmierinātu Baltijas reģiona vajadzības.
Tomēr reģionālā tirgus izveide Baltijā ir sarežģīta - daļēji cenu dēļ. Lietuva nesen sākusi piegādāt sašķidrināto gāzi Klaipēdas terminālī, taču šis resurss ir dārgs, norāda "Financial Times".
Kaut arī diplomāti atzīst, ka sākumā gāzes plūsma pa Polijas-Baltijas cauruļvadu varētu būt neliela, viņi norāda, ka tā dos valstīm lielākas iespējas kaulēties par cenu. Lietuvas sūdzība, ka tai dažkārt par Krievijas gāzi prasīta par trešdaļu lielāka cena nekā Vācijai, ir viens no galvenajiem ES neuzticības iemesliem "Gazprom".
Pati Polija raugās uz sašķidrinātās gāzes piegādēm, lai mazinātu saistības ar Krieviju. Iecere būvēt importa termināli Svinoujscē ilgi tika atlikta, taču tagad pirmā krava gaidāma jau nākamajā mēnesī. Polijas premjerministre Eva Kopača pirmdien apmeklēja objektu un uzsvēra kaulēšanās iespējas, kuras tas sagādās Polijai.
"Es nepārspīlēju, kad saku, ka šis ir vēsturisks brīdis. Polija ir sasniegusi stratēģisku un ļoti nozīmīgu mērķi. Mums ir gāzes neatkarība," teica premjerministre. "Šī infrastruktūra dod arī iespēju apspriest gāzes cenu, kas atspoguļosies poļu kabatās."