Pirms sarunām ar Eiropas Savienības augstākajām amatpersonām Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans izsmējīgā tonī komentējis Eiropu pārņēmušo migrantu krīzi, atgādinot, ka Turcija spējusi uzņemt vismaz četras reizes vairāk patvēruma meklētāju nekā visas ES valstis kopā. Brisele cer uz Ankaras palīdzību krīzes risināšanā, taču sarunas nebūs vienkāršas, un vairāki Vācijas mediji ir pārsteigušies, paziņojot, ka principiāla vienošanās jau panākta.
AFP atgādina, ka liela daļa no nelegālajiem imigrantiem, kuri tagad pārplūdinājuši Centrāleiropu, iepriekš uzturējušies Turcijā, – pavisam šī valsts vairāku gadu laikā uzņēmusi 1,8 līdz 2 miljonus bēgļu no Sīrijas un Irākas. ES nolūks ir panākt, lai patvēruma meklētāji necenstos no Turcijas nelegāli nokļūt Eiropā. Tam nepieciešama R. T. Erdogana pretimnākšana, un uz Turcijas prezidenta vizīti Beļģijā, kas oficiāli sākās vakar, tiek liktas lielas cerības. Vācijas laikraksts Frankfurter Allgemeine Sonntagszeitung un televīzijas kanāls ARD jau pasteigušies vēstīt, ka panākta principiāla vienošanās, – par ES naudu Turcijā tiks ierīkotas sešas patvēruma meklētāju nometnes, Turcijas robežsargi kopā ar saviem Grieķijas kolēģiem ES robežapsardzes organizācijas Frontex vadībā pastiprinās patruļas Egejas jūrā, savukārt ES apņēmusies uzņemt zināmu patvēruma meklētāju skaitu no Turcijas nometnēm.
Tomēr vakar kāds ES diplomāts, kas iesaistīts sarunās ar Turciju, intervijā Reuters publikāciju nodēvējis par «nedaudz pārspīlētu». Atzīstot, ka Brisele patiešām ir ieinteresēta, lai šāda vienošanās tiktu panākta, viņš uzsvēris, ka sarunas vēl ir tikai pašā sākuma posmā. Vakar, kad R. T. Erdogans ticies ar Eiropas Komisijas vadītāju Žanu Klodu Junkeru, Eiropadomes vadītāju Donaldu Tusku un Eiroparlamenta priekšsēdētāju Martinu Šulcu, šie priekšlikumi, protams, tikuši apspriesti, taču, kā uzsvēris anonīmais diplomāts, tāda veida lēmumi netiek pieņemti vienā dienā.
Arī Turcijai ir savas intereses, turklāt gan īstermiņa, gan ilgtermiņa. Attiecībā uz pirmajām – tā vēlas panākt ciešāku ES iesaistīšanos Sīrijas bruņotā konflikta risināšanā, turklāt uzsvaru liekot uz to, ka Sīrijas prezidentam Bašaram Asadam amats jāpamet. Turcija jau ne reizi vien rosinājusi izveidot lidojumiem aizliegto zonu Sīrijas ziemeļos, pēc vairāku diplomātu sacītā, tieši tur būtu iespējams ierīkot bēgļu nometnes. Taču šādam risinājumam pretojas gan ASV, gan tās Eiropas sabiedrotie, – nesen pret lidojumiem aizliegtās zonas noteikšanu iebildusi Vācijas kanclere Angela Merkele. Sarunās Briselē R. T. Erdogans noteikti atgādinājis arī par, viņaprāt, nepamatoto kritiku, ko ES beidzamajos gados veltījusi Turcijas valdībai saistībā ar vārda brīvības ierobežošanu un autoritāru valdības stilu, kā arī par jau gadiem ilgi iestrēgušajām sarunām par Turcijas pievienošanos ES.
Kā norāda Reuters, Turcijas prezidents, no kura Brisele gaida pakalpojumu, pašlaik var atļauties runāt no spēka pozīcijām. Svētdienas vakarā viņš paspējis piedalīties divos mītiņos Strasbūrā un Briselē (1. novembrī Turcijā notiks parlamenta vēlēšanas, kurās varēs balsot arī ārzemēs dzīvojošie Turcijas pilsoņi, kuru Eiropā nav maz) un izsmējīgi runājis par to, ka Eiropa, kas allaž vārdos aizstāvējusi humānismu, nu nespēj tikt galā ar «samērā mazu bēgļu straumi» un «lūdzas Turcijai, lai tā neatver savas durvis».