Tradicionālā Nobela nedēļa, kuras kulminācija būs piektdien, kad tiks paziņots Miera prēmijas ieguvējs, vakar sākusies ar medicīnas prēmijas laureātu paziņošanu.
Šī balva tikusi trim zinātniekiem, kuru atklājumi palīdzējuši parazītu pārnēsātu slimību ārstēšanā.
Pusi no prēmijas (tās apjoms ir 8 miljoni Zviedrijas kronu jeb 855 000 eiro) saņems Īrijā dzimušais Viljams Kempbels un Japānas zinātnieks Satoši Omura. Viņi izstrādājuši avermektīnu – medikamentu, kas paralizē nematodes jeb velteniskos tārpus, kuri mēdz parazitēt cilvēku organismā, izraisot dažādas slimības. Savukārt Ķīnas farmaceite Juju Tu izmantojusi šīs valsts tradicionālās medicīnas (zālīšu medicīnas) uzkrāto pieredzi, lai izstrādātu artemizinīnu, kas tiek izmantots malārijas ārstēšanā. Bioloģe Džalīna Zīrata, kura kopš 2011. gada ir attiecīgās Nobela komitejas vadītāja, uzsvērusi, ka, pateicoties šiem trim zinātniekiem, cilvēces rīcībā pašlaik ir zāles, kas nogalina parazītus to dzīves cikla sākumā, tādējādi novēršot infekciju izplatīšanos.
Nobela nedēļa turpināsies ar fizikas (šodien) un ķīmijas (rīt) laureātu paziņošanu, visticamāk, ka ceturtdien tiks nosaukts Nobela prēmijas ieguvējs literatūrā, bet piektdien paziņots prestižās Nobela Miera prēmijas laureāts vai laureāti. Norvēģijas Nobela institūts, sekojot tradīcijai, nav atklājis pretendentu vārdus, vien pavēstot, ka šogad uz Nobela Miera prēmiju pretendējuši 276 izvirzīti cilvēki un organizācijas, – par diviem mazāk nekā pērn, vēsta AFP. Tomēr minējumu par to, kam tiks piešķirta prēmija, netrūkst. Virkne ekspertu uzskata, ka šogad īpaši tiks novērtēta palīdzība cilvēkiem, kuri bijuši spiesti bēgt no konfliktu zonām un autoritāriem režīmiem. «Ir ļoti liela varbūtība, ka balvu piešķirs kādam, kurš palīdzējis cilvēkiem bēgt,» ziņu aģentūrai TT sacījusi Zviedrijas pacifistu organizācijas Svenska Freds vadītāja Anna Eka.
Vācijas laikraksts Bild pagājušonedēļ rakstīja, ka prēmija varētu tikt piešķirta 61 gadu vecajai Vācijas kanclerei Angelai Merkelei. «Iemesli: viņas rīcība Ukrainas krīzes laikā un politika attiecībā uz patvēruma meklētājiem,» norādīja Bild. Līdzīgi domā Oslo Miera izpētes institūta (PRIO) direktors Kristiāns Berjs Harpvikens, kurš žurnālistiem skaidrojis – A. Merkele bēgļu krīzes laikā uzņēmās morālo vadību, panāca to, ka Eiropā par šo problēmu sāka runāt pavisam citā tonī. «Neraugoties uz citu ES līderu pretestību un pat dumpi pašmāju sabiedroto rindās, Merkele stingri turējās pie savas pārliecības,» sacījis K. B. Harpvikens. Tiesa, arī Vācijai, kas augusta beigās plaši atvēra durvis patvēruma meklētājiem, vēlāk nācās ieviest robežkontroli, bet pašlaik šīs valsts amatpersonas jau runā par nepieciešamību stiprināt ES ārējās robežas – to pašu, ko vēl pirms pāris mēnešiem pārmeta Ungārijas premjeram Viktoram Orbanam. Jāatceras gan, ka Nobela Miera prēmijas ieguvējs netiek noteikts pašā pēdējā brīdī, un to, ka reāli A. Merkeles aicinājums tikai veicināja nelegālo imigrantu pieplūdumu Centrāleiropā, Nobela komiteja var arī nepamanīt. Uz vēl vienu interesantu aspektu, kas runā par labu A. Merkelei, norādījis Zviedrijas laikraksts Dagens Nyheter, kas prognozē – šogad liela daļa balvu tiks piešķirtas sievietēm, jo beidzamajos gados par to ieguvējiem kļuvuši lielākoties vīrieši, kas izraisījis dzimumu vienlīdzības piekritēju kritiku.
Arī interneta vietne Nobeliana.com, kurā darbojas vadošie norvēģu vēsturnieki, vēsta, ka Miera prēmija tiks piešķirta saistībā ar bēgļu krīzi. Tomēr tā uzskata, ka par laureātiem kļūs ANO Augstā Bēgļu lietu komisija (UNHCR), kas šo prēmiju jau saņēmusi 1954. un 1981. gadā, kā arī eritrejiešu katoļu garīdznieks Musijs Zerajs, kurš palīdzējis valsti pamest daudziem politiskā režīma vajātajiem iedzīvotājiem. Starp potenciālajiem balvas saņēmējiem minēta arī Itālijas Lampedūzas salas pašvaldības vadītāja Džiusi Nikolīni. Pašlaik Eiropas uzmanība lielākoties pievērsta notiekošajam kontinenta centrālajā daļā, taču patvēruma meklētāji no Ziemeļāfrikas joprojām turpina ierasties arī Lampedūzā.
Nobeliana.com vērtējumā labas izredzes uz Miera prēmiju ir arī Krievijas opozīcijas laikrakstam Novaja gazeta. «Krievijā pašlaik tiek izdarīts liels spiediens uz vārda brīvību, turklāt līdz šim neviens preses izdevums Miera prēmiju vēl nav saņēmis,» norāda interneta ziņu vietne. Starp favorītiem jau otro gadu pēc kārtas tiek minēti Romas pāvests Francisks un ārsts Deniss Mukvage, kas Kongo Demokrātiskajā Republikā sniedzis medicīnisko palīdzību tūkstošiem sieviešu, kuras izvarojuši vietējie kaujinieki. Deutsche Welle vēsta – kā potenciālais kandidāts minēts arī cietumā ieslodzītais saūdarābu blogeris Raifs Badavi, kā arī Kolumbijas prezidents Huans Manuels Santoss un nemiernieku grupējuma FARC līderis Rodrigo Londono, kuri panākuši vienošanos par gandrīz 50 gadus ilgušā bruņotā konflikta noregulēšanu. Reuters savukārt norāda, ka ik pēc pieciem gadiem, kad aprit kārtējā apaļā gadskārta kopš Hirosimas un Nagasaki kodolbombardēšanas, simboliska uzmanība tiek pievērsta dažādām kodolatbruņošanās kampaņām. Tādēļ pastāvot iespēja, ka Nobela Miera prēmiju piešķirs Kodolieroču aizliegšanas kampaņu (ICAN) un/vai ASV un Irānas ārlietu resoru vadītājiem Džonam Kerijam un Džavadam Zarifam. Tiesa, viņu panāktā vienošanās, saskaņā ar kuru Irāna vismaz uz 15 gadiem atsakās no saviem kodolieroču izstrādes plāniem, tiek vērtēta samērā pretrunīgi.