Krievija nereaģē uz kritiku un turpina cīņu pret teroru Sīrijā

Krievijas Aizsardzības ministrija vakar ziņojusi par jauniem veiksmīgiem gaisa triecieniem, kas veikti pa teroristu grupējuma Islāma valsts pozīcijām Sīrijā, uzsverot, ka uzlidojumi, kas sākās pagājušonedēļ, tiks turpināti un intensificēti.

Rietumvalstis tikmēr turpina paust neapmierinātību ar to, ka Krievijas Gaisa kara spēku triecieni mērķēti ne tikai uz Islāma valsti, bet arī citiem Sīrijas opozīcijas grupējumiem, kurus atbalsta vai nu ASV un Eiropas valstis, vai arī Persijas līča valstis un Turcija, kā arī ar to, ka uzlidojumos gājuši bojā civiliedzīvotāji.

Reuters atgādina, ka aptuveni 50 Krievijas kara lidmašīnu, kas dislocētas nesen ierīkotajā Hmeimimas Gaisa kara spēku bāzē Sīrijas rietumos, uzlidojumus sāka veikt 30. septembrī – Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņojis, ka tie uzsākti pēc Sīrijas prezidenta Bašara Asada lūguma. Teju ik dienu Krievijas Aizsardzības ministrija nāk klajā ar oficiāliem paziņojumiem par aviācijas triecienos sagrautajiem Islāma valsts komandpunktiem, ieroču un munīcijas noliktavām, ražotnēm un citiem objektiem. Piemēram, vakar tika vēstīts, ka Idlibas provincē sagrauti četri Islāma valsts komandcentri, noliktava un pagrīdes rūpnīca, kurā izgatavotas teroristupašnāvnieku jostas, iznīcinātas piecas bruņutehnikas vienības. Krievijas mediji raksta, ka džihādistu vidū valdot panika, tiek citēti Libānas laikraksti (Al Akhbar un As Safir), kas vēsta, ka kaujinieki sākuši pārvietot savas ģimenes no Rakas pilsētas Sīrijā uz Mosulu Irākā, jo šo pilsētu Krievijas Gaisa kara spēki nebombardē.

Tajā pašā laikā Krievijas militārpersonas nav sniegušas nekādas ziņas par to, cik Islāma valsts kaujinieku izdevies nogalināt uzlidojumu laikā. Sīrijas opozīcijas organizācija Syrian Observatory for Human Rights sestdien vēstīja, ka par uzlidojumu upuriem kļuvuši tikai aptuveni 15 kaujinieku, tajā pašā laikā gaisa triecieni prasījuši vismaz 39 civiliedzīvotāju dzīvības. Sīrijā dislocēto Krievijas spēku pārstāvis pulkvedis Igors Kļimovs intervijā RIA Novosti stāstījis, ka Gaisa kara spēki izmanto pašu modernāko vadāmo raķeti X29L, kas spēj trāpīt mērķos ar divu metru precizitāti. Tajā pašā laikā Lielbritānijas aizsardzības ministrs Maikls Fellons intervijā laikrakstam The Sun sacījis, ka krievu lidotāji bombardēšanu veic «uz acumēra» un nevadāmās aviobumbas regulāri krītot nevis uz kaujinieku infrastruktūru, bet civiliedzīvotāju apdzīvotiem rajoniem. Turklāt tikai aptuveni 5% uzlidojumu patiešām esot vērsti pret Islāma valsti – Krievijas lidotāji intensīvi bombardējot arī tā dēvēto mēreno opozīciju, tajā skaitā Brīvās Sīrijas armijas infrastruktūru.

Tieši šis aspekts izraisījis lielākās domstarpības starp Maskavu un rietumvalstīm, kas Krievijas rīcību traktē kā neslēptu atbalstu B. Asada valdībai. «Krievija atbalsta miesnieku Asadu, un tā ir šausmīga kļūda – gan viņiem pašiem, gan visai pasaulei. Šāda rīcība tikai padarīs reģionu vēl nestabilāku,» BBC uzsvēris Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons. Līdzīgu viedokli paudušas arī Francijas amatpersonas. Piektdien tā dēvētā Normandijas četrinieka tikšanās laikā Francijas prezidents Fransuā Olands esot V. Putinam nepārprotami paziņojis, ka uzlidojumu mērķi drīkst būs tikai Islāma valsts (jeb Daesh – abreviatūra, ar kādu šis grupējums pazīstams arābu pasaulē), bet ne citi opozīcijas grupējumi, kas karo pret B. Asada spēkiem. Krievija gan šo nostāju izliekas nesaprotam. Vienā no televīzijas raidījumiem V. Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs sūrojies, ka neviens no rietumvalstu līderiem tā arī nav spējis Krievijas prezidentam paskaidrot, kāda ir atšķirība starp «mēreno» un «nemēreno» opozīciju. Kā piemēru viņš minējis An Nusras fronti – nav nekāds noslēpums, ka tā ir vietējais starptautiskā teroristu tīkla Al Qaeda atzars, taču rietumu traktējumā arī nez kādēļ piederot mērenajai opozīcijai. Savukārt Krievijas armijas ģenerālštāba galvenās operatīvās pārvaldes vadītājs ģenerālpulkvedis Andrejs Kartapolovs intervijā RIA Novosti norādījis, ka pirms gaisa triecienu uzsākšanas Krievija informējusi ASV pusi un saņēmusi apstiprinājumu, ka reģionos, pret kuriem plānoti triecieni, atrodoties «tikai teroristi».

Arī ASV prezidents Baraks Obama nosaucis Krievijas rīcību par «soli ceļā uz katastrofu». Laikraksts The Guardian prognozē, ka stabilitāti reģionā šie uzlidojumi patiešām nevairos, jo Saūda Arābija, Katara un Turcija tagad būs spiestas palielināt atbalstu sevis izlolotajiem Sīrijas opozīcijas grupējumiem. Taču tajā pašā laikā savu Krievija ir panākusi – rietumvalstis vairs neuzstāj uz nekavējošu B. Asada aiziešanu no politiskās skatuves, bet Vācijas kanclere Angela Merkele vakar intervijā radiostacijai Deutschlandfunk paziņojusi, ka Sīrijas konfliktam nepieciešams meklēt politisku risinājumu, un tajā sava loma atvēlama arī Krievijai un Irānai.