Eiropas Komisija krasi palielina kviešu ražas prognozi ES valstīm

© f64

Eiropas Komisija par 3,9 miljoniem palielinājusi mīksto kviešu bruto ražas prognozi Eiropas Savienības (ES) valstīm - no iepriekš prognozētajiem 140,7 miljoniem tonnu līdz 144,6 miljoniem tonnu.

Vienlaikus norādīts, ka, salīdzinot ar pagājušā gada rekordražu - 148,7 miljoniem tonnu - tā būs mazāka.

Tikmēr pārtikas kviešu eksporta prognoze ES valstīm samazināta no 28,9 miljoniem līdz 27,9 miljoniem tonnu. Saskaņā ar portāla "graudi.lv" datiem tas skaidrojams ar spēcīgo konkurenci no Melnās jūras reģiona valstu puses - rubļa un grivnas kursa kritums pozitīvi ietekmējis Krievijas un Ukrainas konkurētspēju pasaules tirgū, īpaši nozīmīgākajos Ziemeļāfrikas un Tuvo Austrumu reģionos.

Pagājušajā sezonā ES valstis eksportēja kopumā 32,5 miljonus tonnu kviešu.

Tāpat prognozēts, ka būtiskais eksporta kritums salīdzinājumā ar pagājušo sezonu novedīs pie kviešu krājumu pieauguma par 3,8 miljoniem tonnu - līdz 14,5 miljoniem tonnu.

EK ziņojumā palielināts arī miežu ražas vērtējums - no 57,2 miljoniem līdz 59 miljoniem tonnu, bet rapša - no 20,8 miljoniem līdz 21,1 miljonam tonnu.

Savukārt kukurūzas ražas prognoze samazināta no 58,7 miljoniem līdz 58,4 miljoniem tonnu.

Tikmēr Latvijā prognozējamā graudaugu un rapša kopējā raža būs par 16% lielāka nekā pērn un sasniegs apmēram 2,58 miljonus tonnu, kas ir visu laiku rekords.

Pasaulē

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais