Stāvoklis Donbasā ir stabilizējies
Pēdējo nedēļu laikā stāvoklis Donbasā ir stabilizējies, ir bijušas diennaktis, kad Donbasā neatskanēja neviens šāviens, intervijā aģentūrai LETA pastāstīja Ukrainas vēstnieks Latvijā Jevgenijs Perebijnis.
Aktīva karadarbība patlaban Donbasā nenotiek. "Mēs pozitīvi vērtējam šo procesu. Ir izdevies pārtraukt apšaudes, bet tas ir tikai pirmais solis," uzsvēra vēstnieks.
Minskas vienošanās paredz veselu virkni pasākumu militārā konflikta noregulēšanai. Uguns pārtraukšana ir pirmais solis, tālāk seko smagās bruņutehnikas atvilkšana, nelikumīgi aizturēto ķīlnieku atbrīvošana, ekonomiskā un politiskā stabilizācija, kā arī Ukrainas kontroles atjaunošana pār robežu ar Krieviju. To visu paredz Minskas vienošanās.
"Mēs saprotam, ka Krievijai, kas vada visus politiskos procesus okupētajās Ukrainas teritorijās, ir savi mērķi. Mūsu pieredze neļauj ticēt, ka Krievija neatgriezeniski ir nostājusies uz militārā konflikta Donbasā noregulēšanas ceļa," sacīja Perebijnis. Ir iespējami vairāki iemesli, kas lika Krievijai piekrist uguns pārtraukšanai Donbasā, tostarp ir arī ieviestās sankcijas pret Krieviju saistībā ar tās agresiju pret Ukrainu, kas negatīvi ietekmē tās ekonomiku. Iemesls var būt arī ANO Ģenerālā asambleja, kurā piedalās arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins. Tajā var tikt lemts arī par veto tiesību atņemšanu Krievijai ANO Drošības padomē atsevišķos jautājumos, piemēram, lemjot par Malaizijas lidmašīnas notriekšanu virs Ukrainas okupētās teritorijas. Tāpēc Krievija var spert dažādus taktiskus soļus, uzskata vēstnieks.
"Mēs nevaram izslēgt, ka okupētajās Ukrainas teritorijās karadarbība var atjaunoties, bet gribu uzsvērt, ka Ukraina ir gatava turpināt militārā konflikta ar Krieviju mierīgu noregulējumu un Minskas vienošanās izpildi. Ukraina pilda visus šīs vienošanās punktus, tostarp par uguns pārtraukšanu un smagā bruņojuma atvilkšanu. Ja gadījumā uguns pārtraukšanas režīmam būs stabils pamats, Ukraina ir gatava turpināt arī citu Minskas vienošanās punktu izpildi," uzsvēra vēstnieks.
Ukrainai Donbass ir ārkārtīgi svarīgs reģions. Tur dzīvo Ukrainas pilsoņi. Krievijas okupētās teritorijas, ieskaitot Krimu, kopējā platība ir apmēram 37 000 kvadrātkilometru - tikai nedaudz mazāk kā Latvijas kopējā teritorija. Donbass tradicionāli ir bijis Ukrainas industrijas pamats. Tur bija sakoncentrēti lielākie metalurģijas uzņēmumi, šahtas, kas veidoja nozīmīgu Ukrainas ekonomikas daļu. Tagad Donbasa reģions ir sagrauts un izlaupīts, daļa uzņēmumu iekārtu ir izvestas uz Krieviju, nekontrolēti tiek izvestas akmeņogles no Ukrainas šahtām. Donbass patlaban ir kļuvis par absolūti depresīvu rajonu, kur ir sagrauta banku sistēma, nedarbojas sociālie dienesti. Vairāk nekā 1,5 miljoni iedzīvotāju ir pārcēlušies uz dzīvi citos reģionos.
Donbass tiešām ir ļoti svarīgs reģions, un, tikko tas atgriezīsies Ukrainas varasiestāžu kontrolē, tiks darīts viss, lai ar mūsu ES partneru palīdzību tajā atjaunotu normālu dzīvi. Ukraina turpina Krievijas okupētajām teritorijām piegādāt elektroenerģiju, kaut arī nesaņem par to samaksu, jo okupētajās teritorijās nav leģitīmu varasiestāžu. Tiek aprēķinātas pensijas arī tiem pensionāriem, kas dzīvo okupētajās teritorijās. Tiesa, viņi tās var saņemt, tikai ierodoties Kijevas kontrolē esošajā teritorijā, kur darbojas bankas. Pēc mūsu rīcībā esošajām ziņām, okupētajās teritorijās pensijas saņem 80 līdz 90 procenti pensionāru. Pārējiem pensijas un sociālie pabalsti tiek uzkrāti viņu bankas kontos un nekur nepazūd, pastāstīja vēstnieks.