Gan politiķi, gan politologi jau brīdinājuši, ka Eiropu pārņēmusī migrantu krīze un valdību acīmredzamā nespēja to risināt var novest pie tā, ka kontinenta valstīs aizvien lielāku popularitāti gūs galēji labējie spēki.
Svētdien tas jau noticis Austrijā – Lejasaustrijas federālās zemes vēlēšanās otro vietu ieguvusi Brīvības partija (FPO), ko atbalstījuši gandrīz divreiz vairāk vēlētāju nekā 2009. gada vēlēšanās.
Reuters vēsta, ka FPO šajās vēlēšanās atbalstījuši 30,4% vēlētāju, kas ļāvis tai ieņemt pārliecinošu otro vietu, zaudējot vien konservatīvajai Austrijas Tautas partijai (OVP). Tā saņēmusi 36,4% vēlētāju atbalstu, taču Austrijas mediji norāda, ka, salīdzinot ar iepriekšējām vēlēšanām, par konservatīvajiem nobalsojuši gandrīz 10% vēlētāju mazāk. Nelielāks popularitātes kritums (6%) ir sociāldemokrātiem (SPO), taču viņiem izdevies iegūt vien 18,4% balsu. Pie varas šajā federālajā zemē labējie, visticamāk, netiks, jo vietējais konservatīvo līderis Jozefs Pēringers televīzijas kanālam ORF skaidrojis, ka meklēs citas valdošās koalīcijas iespējas.
Tomēr ir skaidrs, ka pēc divām nedēļām līdzīga situācija var atkārtoties arī Vīnē, kur uz Austrijas galvaspilsētas mēra krēslu mērķē FPO vadītājs Haincs Kristians Štrahe. «Mēs jau no paša sākuma bijām noskaņoti samērā optimistiski, taču Lejasaustrijas vēlēšanu rezultāti pārspēj to, uz ko mēs cerējām,» viņa sacīto citē Deutsche Welle. Nav nekādu šaubu, ka partijas panākumi ir cieši saistīti ar to haosu, ko pašlaik Eiropā izraisījuši nelegālie ieceļotāji. Liela daļa no tiem, kuriem izdevies sasniegt Grieķiju, vēlāk caur Maķedoniju, Serbiju, Ungāriju un Austriju cenšas nokļūt Vācijā, kuras labklājības līmeni un sociālās garantijas uzskata par pieņemamiem. Beidzamo mēnešu laikā Austrijas teritoriju šķērsojuši desmitiem tūkstoši migrantu, turklāt daļa no tiem arī Austriju uzskata par gana turīgu zemi. Tiek lēsts, ka līdz šā gada beigām patvērumu Austrijā būs pieprasījuši aptuveni 80 000 cilvēku – valstij, kurā ir 8,5 miljoni iedzīvotāju, tas ir daudz. Vēlēšanas Lejasaustrijā apliecina, ka liela daļa iedzīvotāju ir neapmierināti ar pašreizējās lielās koalīcijas (sociāldemokrāti un konservatīvie) valdības un kanclera Vernera Faimana rīcību krīzes laikā. Augusta nogalē viņa valdība ar lielu sajūsmu uzņēma Vācijas kancleres Angelas Merkeles paziņojumu par atteikšanos no Dublinas vienošanās ievērošanas, plaši atverot robežas no Ungārijas plūstošajai bēgļu straumei, taču izrādījās absolūti nesagatavota tam, ka Vācija pēc kāda laika atjaunos robežkontroli, turklāt migranti sāks ierasties ne tikai no Ungārijas, bet arī Slovēnijas. Rezultātā V. Faimanam, kurš vēl nesen bargi kritizēja Ungārijas premjeru Viktoru Orbanu par plāniem iesaistīt armiju robežas apsargāšanā, nu pašam nācies apsvērt šādu iespēju. Taču ir jau par vēlu – piemēram, pagājušās nedēļas nogalē vien Austrijā ieplūda ap 12 000 migrantu.
Brīvības partijas pozīcija migrācijas jautājumā ir ļoti līdzīga V. Orbana pozīcijai. Partija uzskata, ka svarīgākais ir stiprināt robežas, un ierosinājusi ņemt paraugu no Ungārijas, ar kuras celto robežžogu tik ļoti neapmierināts bijis V. Faimans. Gluži tāpat kā V. Orbans, arī H. K. Štrahe paudis bažas par draudiem, kādus nekontrolēts musulmaņu pieplūdums rada «Eiropas kristīgajai civilizācijai», un mudinājis valdību sākumā sniegt patvērumu kristiešiem, kuri bēg no bruņotu konfliktu zonām. Tāpat FPO asi kritizējusi valdību par to, ka nelegālo ieceļotāju uzņemšana tiek uzkrauta uz municipalitāšu pleciem. Televīzijas kanāls ORF norāda, ka tieši migrantu krīzi vēlētāju vairākums (gandrīz divas trešdaļas) uzskata par šā brīža galveno prioritāti, un vēlēšanu rezultāti apliecina, ka daudziem austriešiem Brīvības partijas piedāvājums šķiet pievilcīgāks par valdības neizlēmīgo rīcību. Tāpēc nebūs pārsteigums, ja labējie radikāļi gūs vērā ņemamus panākumus arī 11. oktobrī, kad vēlēšanas notiks Vīnes federālajā zemē.