Pēc Krimas aneksijas Baltijas valstis ir nobažījušās, ka Krievijas mediju propaganda varētu būt priekšvēstnesis daudz vardarbīgākai agresijai, atzinis laikraksts "The Washington Times".
Trešdien publicētajā rakstā avīzes žurnālists norādījis, ka Latvijā, Lietuvā un Igaunijā ir salīdzinoši liela krieviski runājoša sabiedrības daļa - aptuveni 30% Latvijas un Igaunijas iedzīvotāju runā krieviski, bet Lietuvā krievu valodā runā 8% sabiedrības. Šie cilvēki jau gadiem skatās televīzijas programmas, tostarpā ziņas, kas tiek ražotas Krievijā un bieži Baltijas līderus atspoguļo neobjektīvi, ņemot vērā savas intereses.
Austrumeiropas politikas pētījumu centra eksperts Andis Kudors laikrakstam stāstījis, ka trīs no sešiem populārākajiem televīzijas kanāliem pieder Krievijas uzņēmumiem. Tie regulāri pasniedz pret Rietumiem vērstas ziņas. Kudors uzskata, ka šīs televīzijas traucē krieviski runājošajiem integrēties Latvijas sabiedrībā.
"Kā ir iespējams apvienot divas grupas, ja tās dzīvo dažādās informācijas telpās, kur notikumi tiek interpretēti atšķirīgi?" viņš norādīja.
Kā piemēru Kudors ņēma "RTR Rossija" sižetu par to, ka pēc konkursa "Jaunais vilnis" aiziešanas no Jūrmalas tajā itin nekas vairs nenotiek. "Kanāls rādīja tukšu pludmali Jūrmalā, iespējams, to filmējot agri no rīta tāpēc, ka tajā katru dienu ir cilvēki. Viņi teica: "Redziet, kas notika. Viņi pazaudēja 30% krievu tūristu tāpēc, ka ir pret Krievijas vokālistu konkursu"," stāstīja Kudors, norādot, ka raidījumā netika pieminēta iespēja, ka Krievijas tūristu daudzums Latvijā ir samazinājies rubļa vērtības krišanās dēļ.
NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrs, kas pērn tika atvērts Rīgā, vienā no saviem pētījumiem norādījis, ka Krievijas ietekme uz masu plašsaziņas līdzekļiem ir spēcīgs tās agresīvās politikas rīks. Pētījumā secināts, ka demokrātiskām valstīm ar brīviem medijiem ir grūti sacensties ar spēcīgo, sinhronizēto Krievijas valdības "ziņojumu nodošanas sistēmu".
"The Washington Times" skaidrojis, ka Baltijas valstis nemēģina cīnīties ar propagandu, ieviešot savu propagandu. Latvijas kultūras ministrijas valsts sekretāra vietnieks starptautisko lietu, integrācijas un mediju jautājumos Uldis Lielpēters stāstījis, ka tiek mēģināts palielināt programmu daudzumu krievu valodā, lai sniegtu alternatīvu.
Arī Igaunija iet līdzīgu ceļu, veidojot televīzijas kanālu krievu valodā. Igaunijas sabiedriskās raidorganizācijas ERR valdes loceklis Ainars Rūsārs uzsvēris kvalitatīvas žurnālistikas nepieciešamību krieviski runājošo iedzīvotāju vidū. Viņš uzskata, ka vietējās ziņas varētu būt pretlīdzeklis Krievijas raidījumiem, kas visus krieviski runājošos uztver kā monolītu kopienu. "Šodien krieviski runājošie cilvēki var lietot medijus, kas pārstāv kopīgu vēsturisku naratīvu, bet ne viņu personiskos un vietējos stāstus," norādījis Rūsārs.
Pēc ERR sniegtās informācijas Igaunijas krievvalodīgajam kanālam palīdzēs raidorganizācija "Deutsche Welle".
Lietuvas sabiedriskajai raidorganizācijai LRT neesot plāna veidot krievvalodīgu mediju, jo krieviski runājošo daudzums neesot tik liels. LRT raidot ne tikai lietuviešu, bet arī vairākās minoritāšu valodās.