Pasaules līderu pulcēšanos uz ANO Ģenerālo asambleju ASV prezidents Baraks Obama izmantos, lai pārliecinātu viņus par nepieciešamību deleģēt vairāk karavīru ANO miera uzturēšanas misijām.
ASV ir dāsnākās šo misiju finansētājas un uzskata, ka nepieciešams sagatavot miera uzturēšanas spēku rezervi, ko nepieciešamības gadījumā būtu iespējams operatīvi pārdislocēt uz reģioniem, kur šādu spēku klātbūtne nepieciešama.
«Aptuveni 50 pasaules valstu līderi, trešdaļa no kuriem pārstāv Eiropu, gatavojas Baraka Obamas rīkotās tikšanās laikā apsolīt savu līdzdalību šādu spēku veidošanā – runa ir par tūkstošiem karavīru un policistu, kā arī par aprīkojumu un treniņu iespējām,» raksta ziņu aģentūra Reuters. Tā norāda, ka ASV bija cerējušas aptuveni uz 10 000 papildu karavīru piesaistīšanu, taču gaidāms, ka pasaules valstu līderu atsaucība būs pat lielāka. Kāda ASV amatpersona, kas vēlējusies palikt anonīma, intervijā Reuters sacījusi, ka uz operatīvās rezerves veidošanu Vašingtonu pamudinājusi ne tikai saspringtā situācija pasaulē, bet arī skandāli, kuros diemžēl itin bieži mēdz iekulties ANO miera uzturētāji.
Beidzamais no tiem saistīts ar Centrālāfrikas Republikā (CĀR) 2014. gadā dislocēto misiju MINUSCA, kuras komandieris Babakars Gaijē augustā tika atstādināts no amata, jo nebija spējis nodrošināt, ka viņa padotie ievēro disciplīnu. ANO regulāri saņem sūdzības, ka miera uzturētāji lieto pārmērīgu spēku, bet pusgada laikā 13 karavīri no Francijas, trīs no Čadas, trīs no Kongo Demokrātiskās Republikas un divi no Ekvatoriālās Gvinejas apsūdzēti seksuālā vardarbībā. Turklāt cietušo vidū esot ne tikai vietējās sievietes, bet arī bērni. ANO Miera uzturēšanas spēku vadītājs Ērvs Ladsū šomēnes uzsvēris, ka šādas apsūdzības tiek uztvertas un izmeklētas ļoti nopietni. Karavīri, kurus tur aizdomās par pastrādātiem noziegumiem, tiek nekavējoties atsaukti no misijas, turklāt valsts, kas viņus deleģējusi, nesaņem konkrētajam karavīram paredzēto finansējumu – šādā veidā valstis tiek motivētas veikt izmeklēšanu pret saviem pilsoņiem, kuri noziegušies, un parūpēties, lai viņi saņem pelnīto sodu. «Ja mums būtu pietiekamas rezerves, miera uzturētāji, kuri būtu gatavi nekavējoties iesaistīties misijās, tad kontingentu, kas veic kādus pārkāpumus vai vienkārši neapgrūtina sevi ar ANO mandāta pildīšanu, varētu nekavējoties atsaukt, aizstājot to ar citiem karavīriem,» intervijā Reuters skaidrojusi amerikāņu amatpersona.
AFP atgādina, ka pašlaik 16 starptautiskās misijās dažādos pasaules nostūros ir iesaistīti vairāk nekā 106 000 ANO miera uzturētāju. Deviņas no šīm misijām tiek realizētas Āfrikā, trīs Tuvajos Austrumos, divas Eiropā (Kiprā un Kosovā), bet pa vienai Āzijā un Centrālamerikā. Visvairāk karavīru miera uzturēšanas misijām atvēlējusi Bangladeša (gandrīz 9400), tai seko Pakistāna, Indija, Etiopija, Ruanda un Nepāla. No Eiropas valstīm tikai Itālijas ieguldījums pārsniedz 1000 karavīrus, citām kontinenta valstīm tas ir daudz zemāks. Reuters gan norāda, ka Eiropas valstis aktīvi iesaistījušās NATO veiktajās operācijās. Tomēr martā, uzstājoties ar runu Briselē, ASV vēstniece ANO Samanta Pauere mudinājusi Eiropas Savienību aktīvāk piedalīties ANO miera misijās. Viņa atgādinājusi, ka pirms divdesmit gadiem eiropieši veidoja 40% no ANO Miera spēku kontingenta, bet pašlaik – tikai 7%. Reuters norāda, ka vairāki ES valstu diplomāti privātās sarunās pauduši savu īgnumu, jo ASV, mudinot eiropiešus palielināt savu ieguldījumu miera spēkos, pašas nesteidz deleģēt tiem savus karavīrus vai policistus – pašlaik ANO Miera spēkos ir vien 82 amerikāņi. Taču šeit vietā teiciens par maksāšanu un mūzikas pasūtīšanu, jo ASV nodrošina 28% no aptuveni 8,3 miljardus dolāru lielā miera spēku ikgadējā budžeta.