ES un ASV gatavojas nākamgad paturēt spēkā sankcijas pret Krieviju

Krievijai sankcijas piemērotas, sodot to par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju.

ASV sankcijas, kas pieņemtas ar prezidenta rīkojumu, paliek spēkā, līdz tiek atceltas, bet ES sankciju termiņš beidzas janvāra beigās un to pagarināšanai nepieciešams visu 28 ES dalībvalstu atbalsts.

Francija, Vācija, Ukraina un Krievija 2.oktobrī Parīzē gatavojas apriest Minskas vienošanās izpildes termiņa pagarināšanu, "Bloomberg" atklāja kāda informēta persona Maskavā.

Termiņa pagarināšana nozīmētu, ka sankcijas paliks spēkā, norādīja četras amatpersonas no Vācijas, Francijas un ASV.

Kremļa padomnieks pagājušajā nedēļā sacīja, ka Minskas vienošanās izpildes termiņu varētu būt nepieciešams pagarināt, lai gan Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņojis, ka karojošajām pusēm vajadzētu ievērot noteikto termiņu, kas ir šī gada beigas.

Ukrainas līderi paziņojuši, ka iebilst pret ilgāka laika atvēlēšanu vienošanās nosacījumu īstenošanai.

Amatpersona no ES valsts, kas atbalsta sankcijas pret Krieviju, prognozēja sarežģītas debates, norādot, ka ceļā uz kompromisu no dažām sankcijām var nākties atteikties.

Vienprātībai var traucēt citi jautājumi, tostarp Krievijas aktivitātes Sīrijā un diskusijas par bēgļu politiku, sacīja amatpersona.

ASV valsts sekretāra asistente Viktorija Ņūlenda pagājušajā nedēļā Kijevā paziņoja, ka sankcijas pret Krieviju paliks spēkā, līdz pilnībā tiks īstenota februārī Minskā panāktā vienošanās par pamieru Ukrainas austrumos.

Ukrainas, Francijas, Vācijas un Krievijas līderi 12.februārī sarunās Minskā vienojās par karaspēka un smagās tehnikas atvilkšanu, kā arī par uguns pārtraukšanu Ukrainas austrumos. Cita starpā vienošanās arī paredz, ka Kijevai jāpieņem likums par "īpaša statusa" piešķiršanu atsevišķiem Doņeckas un Luhanskas apgabalu rajoniem un jāsarīko šajos reģionos vietējās vēlēšanas. Tāpat vienošanās nosaka, ka Kijeva līdz gada beigām pārņem kontroli pār Ukrainas-Krievijas robežu.

Lai gan vienošanās īstenošanā ir gūti zināmi panākumi un karadarbība ir pierimusi, vairākos jautājumos, sevišķi, par vēlēšanām un "īpašo statusu" saprašanās nav.

Kāda Kremļa politikā informēta persona "Bloomberg" sacīja, ka domstarpību pārvarēšanai un vietējo vēlēšanu noorganizēšanai būs nepieciešams laiks vismaz līdz nākamā gada vidum.

Nespējot vienoties ar Kijevu par datumu un procedūrām, prokremliskie kaujinieki Doņeckā plāno sarīkot vēlēšanas 18.oktobrī.

Ukraina to uzskata par Minskas vienošanās pārkāpumu, kas atkal noved miera procesu strupceļā un demonstrē Krievijas vēlmi izjaukt šo procesu.

Kopš konflikta sākuma pagājušā gada aprīlī Ukrainas austrumos dzīvību zaudējuši jau gandrīz 8000 cilvēku un 1,4 miljoni bijuši spiesti pamest savas mājas, liecina ANO aplēses.