Rietumu karavīriem Afganistānā var būt jāpavada vēl desmit gadu

Afganistānas prezidents Hamīds Karzajī (attēlā) starptautiskās Afganistrānai veltītās konferences laikā vakar Londonā paziņoja, ka nemieru plosītajā valstī drīz rīkos miera konferenci, lai mudinātu tālibus nolikt ieročus, tomēr viņš uzskara, ka ārvalstu speciālisti un karavīri tur paliks vēl līdz desmit gadiem.

H. Karzajī aicināja sabraukušo valstu un organizāciju apmēram 70 delegātus atbalstīt tālibu integrācijas plānu afgāņu sabiedrībā, kas nozīmētu tiem piedāvāt pajumti, kā arī darbu policijā,m armijā un lauksaimniecībā.

Konferences dalībvalstis sola, ka vēl šogad dažos reģionos kontrole tiks nodota pašu afgāņu rokās. Lielbritānijas ārlietu ministrs Deivids Milibends izteicies, ka visās provincēs par drošību afgāņu spēki paši sāks atbildēt tuvāko piecu gadu laikā.

Konferences dalībvalstis solījušās piešķirt 140 miljonus dolāru cīņai pret nemierniekiem.

Pasaulē

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais