Beidzamo nedēļu laikā pieaugošu nervozitāti rietumvalstīs izraisījis Krievijas demonstratīvais atbalsts Sīrijas prezidentam Bašaram Asadam.
Maskava ar neizpratni noraidījusi medijos pavīdējušās baumas par to, ka Krievijas karavīri jau pildot zaļo cilvēciņu lomu arī Sīrijas pilsoņu karā, karojot B. Asadam lojālās armijas pusē. Tajā pašā laikā Krievija neslēpj, ka piegādā Sīrijas leģitīmajai valdībai bruņojumu, tās instruktori māca ar šiem ieročiem apieties sīriešu karavīrus, un Maskava sniedz morālu atbalstu B. Asadam cīņā pret džihādistu grupējumu Islāma valsts.
Ziņas par to, ka Krievija ne tikai apgādā Sīriju ar ieročiem, bet arī pastiprina savu militāro klātbūtni šajā valstī, cirkulē jau kopš augusta vidus. Sākotnēji Kremlis no to komentēšanas izvairījās, taču pagājušās nedēļas nogalē tas vairs nevarēja klusēt – uz to, ka Krievija Sīrijas pilsoņu karā «likusi uz nepareizo kārti», norādīja vairs ne avīžu komentētāji, bet Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers un ASV prezidents Baraks Obama. Svētdien Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs uzstājās ar izvērstu interviju televīzijā, uzsverot, ka Maskava šajā reģionā par prioritāro uzskata cīņu pret Islāma valsti, kas Krievijā, tāpat kā daudzviet citur pasaulē, atzīta par teroristu grupējumu. Šo grupējumu par savu ienaidnieku uzskata arī Krievijas tradicionālais sabiedrotais B. Asads, tādēļ ir tikai loģiski, ka Krievija turpina viņu atbalstīt un piegādā bruņojumu. «Jā, ir notikušas bruņojuma piegādes, tās joprojām notiek un turpināsies,» sacījis S. Lavrovs, uzsverot, ka ieroči un kara tehnika B. Asada valdībai tiek piegādāti saskaņā ar iepriekš noslēgtajiem kontraktiem, turklāt nekādus starptautiskos likumus šādas piegādes nepārkāpj. Krievijas ārlietu ministrs nav precizējis, par kādu bruņojumu ir runa, taču iepriekš Krievijas un Rietumu medijos, atsaucoties uz uzticamiem avotiem, vēstīts, ka Sīrijas armija saņēmusi ne tikai strēlnieku ieročus un kravas automašīnas, bet arī modernizētus bruņutransportierus, granātmetējus un pārvietojamos zenītraķešu kompleksus PancirjS1. Laikraksts Kommersant raksta, ka šīs piegādes neesot dāvana – savulaik Sīrija iemaksāja Krievijai avansu par pretgaisa aizsardzības kompleksu S300 iegādi, taču darījums izjuka, jo pret to iebilda Izraēla. Tieši šīs avansa iemaksas arī sedzot pašreizējās piegādes.
«Bruņojuma piegādes nozīmē, ka Sīrijā atrodas arī Krievijas speciālisti, kuri palīdz kalibrēt ierīces un apmāca Sīrijas karavīrus, kā ar tām rīkoties,» sacījis S. Lavrovs, šādā veidā atbildot uz baumām par to, ka Krievijas karavīri jau karojot Sīrijas armijas pusē, turklāt tērpušies formas tērpos bez pazīšanās zīmēm, pēc izskata atgādinot bēdīgi slavenos zaļos cilvēciņus, kuri pagājušā gada pavasarī nodrošināja Krimas aneksiju, bet pēc tam uzradās Austrumukrainā.
Vairāki mediji, to skaitā amerikāņu televīzijas kanāls Fox News, jau vilkuši paralēles starp to, ka karadarbība Austrumukrainā beidzamo nedēļu laikā pieklususi, bet Sīrijā manāma krietni lielāka krievu militāro instruktoru klātbūtne. Izteiktas aizdomas, ka Maskavas hibrīdkara speciālisti tagad pārmesti uz Sīriju, jo vairāk tādēļ, ka krievu interneta sociālā tīkla VKontakte ierakstu analīze liecinājusi – no Sīrijas teritorijas ierakstus veic gados jauni vīrieši, kuri vēl nevarētu būt instruktori vai eksperti. Libānas laikraksti vēstījuši, ka neseno kauju laikā Latākijas provincē radio ēterā bijušas dzirdamas pavēles un sarunas arī krievu valodā un tieši krievu karavīri vadījuši modernos bruņutransportierus BTR82A.
Svētdienas pievakarē Lielbritānijā bāzētā organizācija Syrian Observatory for Human Rights vēstīja, ka Krievijas militārie speciālisti pašlaik būvē jaunu skrejceļu Džeblehas lidlaukā, aptuveni 25 kilometrus no Latākijas. «Beidzamo nedēļu laikā tur ieradušies daudz militāro lidaparātu, atvestas iekārtas un simtiem militāro padomnieku un tehniķu no Krievijas. Krievi neļauj šo teritoriju apmeklēt nevienam no sīriešiem – vai tā būtu civilpersona vai militārpersona,» sacīts AFP citētajā organizācijas paziņojumā. Jāatgādina gan, ka Syrian Observatory for Human Rights, kas lepojas ar plašu informatoru loku Sīrijā, nekad nav izcēlusies ar īpašu objektivitāti, jo jau kopš 2011. gada, kad Sīrijā sākās pilsoņu karš, nepārprotami nostājusies B. Asada pretinieku pusē, uzsverot tikai valdošā režīma pastrādātos kara noziegumus, bet pieverot acis uz opozīcijas grupējumu, to skaitā radikālo islāmistu, pastrādātajiem noziegumiem.
Taču par to, ka Krievija uzsākusi militāras bāzes celtniecību Sīrijā, vēsta arī avoti Izraēlas izlūkdienestā, tāpat pavīdējušas ziņas, ka ar Maskavas palīdzību tiekot modernizēta viena no kara lidostām netālu no Tartūsas – kā zināms, šajā pilsētā atrodas vienīgā Krievijas Jūras kara flotes apgādes bāze Vidusjūrā. Amerikāņu amatpersonas, atsaucoties uz Pentagona datiem, vēstījušas, ka Tartūsā ieradušies vairāki Krievijas karaflotes desanta kuģi, bet Maskava apstiprinājusi, ka septembra un oktobra sākumā Sīrijas piekrastē rīko flotes mācības. Tā kā kopš Krimas aneksijas tieši militārie kontakti starp NATO un Krieviju ir pārtraukti, S. Lavrovs sestdien telefona sarunā ar savu ASV kolēģi Džonu Keriju mudinājis apmainīties ar informāciju, lai nenotiktu kādi «nevajadzīgi incidenti».
Amerikāņu militārie analītiķi uzsvēruši, ka Krievijas mērķi Sīrijā pagaidām nav īsti skaidri. Maskava, protams, ir ieinteresēta Islāma valsts likvidēšanā, jo šā grupējuma rindās karo vismaz vairāki tūkstoši kaujinieku no Krievijas un tai kaimiņos esošajām Centrālāzijas valstīm, kuri jau draudējuši savu svēto karu vērst arī pret Krieviju. Tāpat Kremlim nebūtu izdevīga Rietumu atbalstīto opozīcijas spēku uzvara pār B. Asadu, un šovasar Sīrijas pilsoņu karā patiešām bija noticis lūzuma brīdis, prezidentam lojālajiem spēkiem zaudējot kontroli pār vairākām valsts provincēm. Taču tikpat iespējams, ka Krievija gatavojas neizbēgamajai Sīrijas sašķelšanai (par to jau vairākus mēnešus brīdina politologi), un tieši Latākijas un Tartūsas apkaime būs tas bastions, kur patvērumu radīs prezidents un citi elites pārstāvji no šiītu alavītu atzara. Tiek izteikta versija, ka šī teritorija varētu kļūt par nosacītu Krievijas un Irānas protektorātu, vienlaikus pildot arī Krievijas priekšposteņa lomu Tuvajos Austrumos. Ja tā, Rietumu bažas par Krievijas aktivizēšanos Sīrijā, kas jau nodēvēta par otrās frontes atklāšanu (ar pirmo fronti domāta Ukraina), ir saprotamas.