Kamēr kontinentālās Eiropas valstis drudžaini apspriež nelegālo ieceļotāju uzņemšanas kvotas un mēģina patvēruma meklētāju straumi regulēt, te atverot, te atkal slēdzot robežas un šādā veidā izraisot vēl lielāku haosu, Lielbritānija nodemonstrējusi krietni reālāku risinājumu.
Tās valdība ir gatava uzņemt no Sīrijas pilsoņu kara bēgušos cilvēkus, kuri pašlaik patvērumu atraduši kaimiņvalstīs (tas nozīmē, ka starp viņiem neiemaldīsies liels skaits ekonomisko bēgļu), un finansēt Libānā, Jordānijā un Turcijā esošās bēgļu nometnes.
Vakar vienu no šādām nometnēm, kas atrodas Libānas Bekā ielejā, apmeklēja Lielbritānijas premjers Deivids Kamerons, kurš izskaidroja, kā tiks tērēti aptuveni 100 miljoni sterliņu mārciņu (137 miljoni eiro), ko valdība apņēmusies novirzīt palīdzībai kara bēgļiem. Daļa naudas tika izmantota, lai nākamo piecu gadu laikā uzņemtu aptuveni 20 000 bēgļu. Tā kā Lielbritānija, iestājoties ES, tālredzīgi parūpējusies, ka uzspiest tai migrantus nav iespējams, uz šo valsti neattiecas bēdīgi slavenās bēgļu kvotas.
Turklāt brīvprātīgi Lielbritānija apņēmusies uzņemt ne jau tos, kuri Eiropā nokļuvuši nelegāli, par to samaksājot tūkstošiem dolāru cilvēku kontrabandistiem, bet gan ļaudis, kuri izbēguši no pilsoņu kara šausmām, atraduši pajumti Sīrijas kaimiņvalstīs, taču nav mēģinājuši nelegāli nokļūt turīgajās Eiropas valstīs. Bekā ielejā vien šādu nometņu ir aptuveni 1500, tiek lēsts, ka Libānā ieradušies vismaz 1,1 miljons bēgļu no Sīrijas, kas ir ceturtā daļa no visiem šīs valsts iedzīvotājiem. Pēc ANO Bēgļu lietu aģentūras (UNHCR) datiem, kopš 2011. gada, kad Sīrijā sākās pilsoņu karš, valsti pametuši 4 līdz 6 miljoni no tās 24 miljoniem iedzīvotāju, vēl vismaz tikpat liels skaits patvēruma meklējumos aizceļojuši uz citiem Sīrijas reģioniem – piemēram, šiīti bēg uz Vidusjūras piekrasti, kur tradicionāli dzīvo liels šā islāma atzara sekotāju skaits, savukārt Sīrijas kristiešiem nācies izklīst pa to valsts daļu, kas vēl ir prezidentam Bašaram Asadam lojālo spēku kontrolē, vai arī pārcelties uz ārzemēm.
D. Kamerons vakar paziņojis, ka 20 miljoni sterliņu mārciņu tiks iztērētas, lai paplašinātu Libānas skolu tīklu un tas spētu uzņemt arī visus bēgļus no Sīrijas. Papildu nauda iedalīta nometņu iemītnieku medicīniskajai aprūpei un apgādei ar pārtiku un dzeramo ūdeni. Faktiski Lielbritānija dara tieši to, uz ko aicinājusi no migrantu krīzes nopietni cietusī Ungārija. Šīs valsts premjers Viktors Orbans mudinājis stiprināt ES ārējās robežas, vienlaikus no savienības budžeta atvēlot aptuveni 3 miljardus eiro, lai nodrošinātu kara bēgļiem pienācīgus dzīves apstākļus.