Austrumeiropas valstis noraida ES imigrantu kvotas
Austrumeiropas valstis piektdien noraidīja Eiropas Komisijas (EK) ierosinātās imigrantu uzņemšanas kvotas, neraugoties uz Vācijas brīdinājumiem par "vislielāko izaicinājumu" Eiropas Savienības (ES) vēsturē.
Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers piektdien Prāgā tikās ar Višegradas grupas valstu - Čehijas, Polijas, Slovākijas un Ungārijas - kolēģiem, taču nespēja viņus pārliecināt pieņemt EK plānu par 160 000 imigrantu sadalīšanu ES dalībvalstu vidū.
"Mēs esam pārliecināti, ka mums kā valstīm ir jāpatur kontrole pār to, cik lielu skaitu mēs varam uzņemt," pēc tikšanās sacīja Čehijas ārlietu ministrs Ļubomirs Zaoraleks.
Lielākā daļa Austrumeiropas valstu iebilst pret imigrantu pārvietošanu.
"Tas ir nepareizi, runāt par obligātām kvotām, kas ir aprēķinātas uz ārkārtīgi birokrātiska pamata, gluži vai kā kādā grāmatvedības uzdevumā, es teiktu, nekonsultējoties ar dalībvalstīm," norādīja Rumānijas prezidents Klauss Johanniss.
Viņa viedokli atbalsoja arī Slovākijas premjerministrs Roberts Fico, kurš trešdien sacīja - "mēs negribam kādu dienu pamosties un atskārst, ka mums ir 50 000 cilvēku, par kuriem mēs nekā nezinām".
Višegradas grupas valstu premjerministri vēl pagājušo piektdien kategoriski noraidīja EK plānus sadalīt ES dalībvalstu vidū vēl 120 000 patvēruma meklētāju, kas nelegāli ieradušies bloka dienvidvalstīs.
Bēgļu kvotas tikai piesaistīs jaunus nelegālos imigrantus, toreiz uzsvēra Polijas premjerministre Eva Kopača.
Ja diskusijas par nelegālās imigrācijas vilni tiks aprobežotas vienīgi ar bēgļu pārdali, ES dalībvalstu līderiem nāksies tikties ik mēnesi, lai vienotos par uzņemamo skaitu, lai gan problēmas sakne meklējama citviet, norādīja Kopača.
Arī Čehijas premjers Bohuslavs Sobotka norādīja, ka nelegālās imigrācijas krīzes galvenais cēlonis ir situācija Sīrijā un Lībijā.
Višegradas grupas valstis pagājušajā nedēļā arī paziņoja, ka ir gatavas piešķirt gan aprīkojumu, gan personālu Šengenas zonas ārējo robežu aizsardzībai, cilvēku kontrabandistu aktīvākai apkarošanai un cīņai pret teroristisko grupējumu "Islāma valsts".
Atbilstoši ANO datiem šogad Eiropā, šķērsojot Vidusjūru, ieradušies vairāk nekā 380 000 nelegālo imigrantu.
Viņu lielākā daļa necenšas palikt Itālijā vai Grieķijā - pirmajās ES valstīs, kuras viņi sasniedz -, bet dodas tālāk uz Vāciju, kur valsts patvēruma meklētājiem nodrošina dāsnus pabalstus un sociālās garantijas.