Avoti Igaunijas armijā: Baltijas jūrā pieaugusi Krievijas karaflotes aktivitāte

Avoti Igaunijas Aizsardzības ministrijā ziņo, ka 2009.gadā pieaugusi Krievijas karaflotes aktivitāte Baltijas jūrā, trešdien vēsta somu laikraksts "Helsingin Sanomat".

Igaunija īpašu uzmanību pievērsusi diviem lieliem karaflotes manevriem - "Zapad" un "Ladoga", kuru kopējais operatīvās darbības teātris aptvēra teritoriju no Baltkrievijas-Lietuvas robežas līdz Ļeņingradas apgabalam.

Manevri, kuros piedalījās gan Krievijas Ziemeļjūras flotes, gan Melnās jūras flotes vienības, bija plašākie, kādi notikuši pēdējo gadu laikā.

Jau 2006.gadā toreizējais Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka gāzesvada būvniecība uz Vāciju pa Baltijas jūras gultni palielinās Krievijas karaflotes aktivitāti šajā reģionā.

"Krievijas karaflotes kuģi Baltijas jūrā operēja biežāk nekā iepriekš, uz ko, protams, viņiem ir tiesības," runājot ar laikrakstu, izteicās kāds anonīms avots Igaunijas Aizsardzības spēkos.

Kuģi Baltijas jūrā bijuši bruņoti ar zenītartilērijas sistēmām, raķetēm, torpēdām un dziļumbumbām, taču to bruņojumā nav kodolieroču.

Baltijas jūrā darbojas arī Krievijas pētniecības un izlūkošanas kuģi. Reģionā aktīvi darbojas arī Krievijas izlūkošanas aviācija.

Krievijas Baltijas jūras flote nav tik liela kā tās Ziemeļjūras, Melnās jūras un Klusā okeāna flotes, taču avoti Igaunijas bruņotajos spēkos norāda, ka vērojami aktīvi centieni tās modernizēšanā.

Somijas karaflotei ir plašākas iespējas novērot Krievijas kuģu darbību nekā Igaunijas bruņotajiem spēkiem, taču tā neziņo par saviem novērojumiem, norāda "Helsingin Sanomat".

Tajā pašā laikā Somijas karaflotes štābs ziņo, ka Krievijas karakuģu skaits Somijas līcī nav palielinājies.

Kā laikrakstam izteicās viens no somu flotes virsniekiem, "Nord Stream" gāzesvads palielinās Krievijas karakuģu klātbūtni Baltijas jūrā, taču "klātbūtne nenozīmē draudus".

Krievijas karaflotes aktivitātes pieaugums sagaidāms pat bez gāzesvada būvniecības, jo Somijas līcis kļūst par vienu no vissvarīgākajiem Krievijas eksporta ceļiem uz Rietumeiropu. Lielāku Krievijas aktivitāti veicina arī pieaugošā NATO un ASV militārā klātbūtne Baltijas jūrā, norāda "Helsingin Sanomat".

"Ja Savienotās Valstis, kā plānots, ievedīs Baltijas jūrā savus pretraķešu [aizsardzības] kuģus, tas izraisīs reakciju," uzsver atvaļinātais ģenerālleitnants Matti Ahola.