Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) pēc šodienas tikšanās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni neslēpa bažas, vai visi Minskas vienošanās, ar kuru ieviests relatīvs pamiers militārajā konfliktā Ukrainā, punkti līdz gada beigām tiks izpildīti.
Ministrs, kurš kopā ar Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci (VL-TB/LNNK), Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu (V) un Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāju Ojāru Ēriku Kalniņu (V) tikās ar prezidentu, klātesošajiem žurnālistiem atzina, ka situācija Ukrainā pašlaik ir sarežģīta un Minskas vienošanās tiek pildīta tikai daļēji. Viņš arī pauda zināmas bažas, vai vairāki no līgumā noteiktajiem punktiem līdz gada beigām tiks izpildīti.
Vienlaikus Rinkēvičs norādīja, ka Eiropas Savienībai (ES) ir jāpieliek visas pūles, lai situācija tiktu atrisināta, kā arī piebilda, ka šos jautājumus aktualizēs arī valsts amatpersonas.
Līdzīgu viedokli intervijā aģentūrai LETA iepriekš pauda arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis, norādot, ka Minskas līgumam, ar kuru ieviests relatīvs pamiers militārajā konfliktā Ukrainā, ieviešanas termiņš gada beigās tuvojas, un, visdrīzākais, tie tomēr netiks izpildīti.
Vaicāts par nepieciešamajiem soļiem, lai risinātu situāciju Ukrainā, Vējonis atgādināja par Minskas miera līgumiem, kuros paredzēti konkrēti soļi, kas abām pusēm ir jāīsteno. Viņš gan uzsvēra, ka ar izpildi reālajā dzīvē tik vienkārši gan nenotiek, jo savas apņemšanās nepilda ne tikai Krievijas vai separātistu puse, bet arī Ukraina. "Skatoties ilgtermiņā, ņemot vērā, ka līguma ieviešanas termiņš ir šā gada beigas, izskatās, ka nosacījumi, visdrīzākais, tomēr netiks izpildīti," sacīja prezidents.
Šī iemesla dēļ politiķis pauda uzskatu, ka ES janvārī sagaida būtiska izšķiršanās, jo pašreizējās sankcijas, kas noteiktas pret Krieviju, ir pagarinātas līdz janvāra beigām. "Ja Minskas līguma punkti nebūs izpildīti, Eiropai un sabiedrotajiem būs jālemj, ko darīt, - turpināt pastāvošās sankcijas, pastiprināt tās vai arī veikt kādas citas darbības," sacīja prezidents.
Jau ziņots, ka Krievija pērn februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš pagājušā gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, ES, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.