EP nākamnedēļ lems par klonētu dzīvnieku importa aizliegumu

© Scanpix

Eiropas Parlaments (EP) otrdien, 8.septembrī, balsos par likumprojektu, kurā deputāti pieprasa aizliegt klonētu lauksaimniecības dzīvnieku, to pēcteču un arī no tiem izgatavotu produktu ievešanu Eiropas Savienībā (ES), aģentūru LETA informēja EP Informācijas biroja Latvijā preses sekretāre Signe Znotiņa-Znota.

EP deputāti pieprasa stingrākus noteikumus, nekā sākotnēji rosinājusi Eiropas Komisija (EK), to pamatojot ar dzīvnieku augsto mirstību visās klona attīstības stadijās, kā arī pētījuma rezultātiem, kas liecina par ES iedzīvotāju bažām saistībā ar dzīvnieku labturību, veselību un ētiskajiem apsvērumiem. Atsevišķās valstīs ārpus ES dzīvniekus klonē lauksaimniecības vajadzībām. Jaunais tiesību akts paredz aizliegt importēt dzīvniekus, to reproduktīvos produktus, dzīvnieku izcelsmes pārtiku un barību no trešajām valstīm, ja to pavaddokumentos nebūs skaidri norādīts, ka tie nav kloni vai klonu pēcteči.

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde 2008.gadā sagatavotajā ziņojumā norādīja, ka "ievērojamai daļai klonēto dzīvnieku [...] ir konstatēta negatīva ietekme uz veselību un labturību, nereti ar smagām sekām un letālu iznākumu". Līdzšinējā pieredze liecina, ka izdzīvo tikai no 6 līdz 15% klonēto liellopu un tikai 6% cūku. Klonu anomāliju un pēcnācēja neierastā lieluma dēļ var rasties arī dzemdību sarežģījumi un iestāties jaundzimušo nāve.

Tāpat EP deputāti atsaucas uz patērētāju aptauju rezultātiem, kas liecina, ka ES iedzīvotāji nevēlas patērēt pārtiku, kas ražota no klonētiem dzīvniekiem vai to pēctečiem, un vairums neatbalsta arī klonēšanu lauksaimniecības nolūkos, saistībā ar dzīvnieku labturības apsvērumiem vai vispārējiem ētiskiem apsvērumiem

Pasaulē

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais