Eiropas Savienības valstu amatpersonu uzmanības centrā joprojām ir migrantu krīze, taču, kamēr vieni tikai runā par «solidaritāti» un «risinājuma meklējumiem», citi rīkojas. Ungārija sestdien paziņoja, ka uz robežas ar Serbiju ierīkots pagaidām primitīvs dzeloņstiepļu žogs, kas drīzumā tiks aizstāts ar kārtīgu žogu, savukārt parlaments sācis skatīt likumprojektu, kas paredz bargākus sodus gan nelegālajiem robežas šķērsotājiem, gan cilvēku kontrabandistiem. Tiesa tikmēr nolēmusi paturēt apcietinājumā četrus cilvēkus, kuri varētu būt saistīti ar vienu no kontrabandistu grupējumiem, kura vainas dēļ bojā gājis 71 nelegālais patvēruma meklētājs.
Deutsche Welle atgādina, ka 59 vīriešu, astoņu sieviešu un četru bērnu mirstīgās atliekas pagājušo ceturtdien tika atrastas Austrijā – nelielā kravas automašīnā, kas bija pamesta šosejas malā pusceļā no Budapeštas uz Vīni. Tiesu medicīnas eksperti vēl nav devuši savu slēdzienu, taču visticamāk, ka cilvēki, kuri bija «saspiesti kā siļķes bundžā», lielajā karstumā nosmakuši. Viņu identitāti nav izdevies noskaidrot, taču vairākas pazīmes liecina, ka starp bojāgājušajiem ir bēgļi no Sīrijas. Viņu ceļš uz Austriju bieži vien ved caur Turciju, pēc tam pār jūru uz Grieķiju un caur Maķedoniju, Serbiju un Ungāriju tālāk uz ziemeļrietumiem – turīgākajām ES dalībvalstīm. Katrā no ceļa posmiem patvēruma meklētājus uzrauga vietējie noziedzīgie grupējumi, kas nodarbojas ar cilvēku kontrabandu; vidēji bēglim, lai nokļūtu no Sīrijas līdz Rietumeiropai, nākas noziedzniekiem samaksāt ap 5000 dolāru.
Visticamāk, pa šādu maršrutu ceļojuši arī Austrijā uzietie bēgļi. Viņu pārvadātāji, konstatējuši, ka cilvēki gājuši bojā, droši vien panikā pametuši automašīnu, aizmirstot tai noņemt pat Ungārijas numura zīmes – pateicoties tam, Ungārijas policija jau piektdien aizturējusi četrus cilvēkus, kuri dienu vēlāk stājās tiesas priekšā Kečkemētas pilsētā, bet vakar aizturēts vēl viens aizdomās turamais.
Ungārijas prokuratūra uzskata, ka trīs Bulgārijas un viens Afganistānas pilsonis ir vienas no daudzo cilvēku kontrabandistu grupu locekļi – viens no apcietinātajiem esot automašīnas īpašnieks, bet divi pildījuši šoferu funkcijas, kas nozīmē, ka viņi atradušies organizētās noziedznieku grupas hierarhijas apakšējā daļā. Ar automašīnu, kas reģistrēta Kečkemētā, šoferi devušies uzņemt nelegālo ieceļotāju grupu netālu no Ungārijas un Serbijas robežas, bet pēc tam viņu uzdevums bijis bēgļus nogādāt līdz Austrijai. Lai gan aizturētie savu vainu nav atzinuši, tiesnesis Ferencs Bikseis nolēmis viņu apcietinājuma termiņu pagarināt līdz 29. septembrim, bet izmeklēšana tikmēr turpināsies. Pagaidām arestētie apsūdzēti vien cilvēku kontrabandā, kas draud ar divus līdz sešpadsmit gadus ilgu cietumsodu. F. Bikseis uzsvēris, ka izmeklētājiem vēl nav izdevies noskaidrot precīzu cilvēku nāves brīdi, kas neļauj spriest, vai viņi gājuši bojā, atrodoties Ungārijas teritorijā, vai jau pēc iebraukšanas Austrijā. Austrijas Burgenlandes federālās zemes prokurors Johans Fuhs sarunā ar Deutsche Welle uzsvēris – ja noskaidrosies, ka patvēruma meklētāji gājuši bojā Austrijā, šī valsts oficiāli pieprasīs Ungārijai aizturēto izdošanu, lai tiesātu viņus par slepkavību. Ja ne, šādas apsūdzības izvirzīs Ungārija.
Mirušo bēgļu atrašana šokējusi sabiedrību, un Austrijas laikraksts Kurier savā pirmajā lappusē, kas bijusi sēru noformējumā, uzdevis retorisku jautājumu: «Kurš apturēs šo vājprātu?» Tiesnesis F. Bikseis preses konferencē gan uzsvēris, ka «šausmīgā katastrofa nav nākusi bez brīdinājuma». Viņš norādījis, ka bijis tikai laika jautājums, līdz kaut kas tāds notiks, jo tikai šā gada laikā vien Ungārijas teritorijā ieradušies vairāk nekā 140 000 patvēruma meklētāju. Liberālie likumi ļauj viņiem pēc sava pieprasījuma reģistrēšanas doties uz jebkuru patvēruma meklētāju centru, kas atrodas Ungārija, taču nelegālie imigranti pārvietošanās brīvību izmanto, lai ceļotu tālāk uz Austriju, Vāciju, Lielbritāniju vai Skandināvijas valstīm – vai nu tāpēc, ka tur jau nokļuvuši viņu radinieki, vai arī tāpēc, ka dzirdējuši par dāsnajām sociālajām garantijām. Robežu šķērsošanā viņiem palīdz noziedzīgie grupējumi.
Ungārijas valdība dara visu iespējamo, lai šo rūpalu ierobežotu un pildītu savas saistības Briseles priekšā, kas cita starpā paredz arī stingru ES ārējo robežu uzraudzīšanu. Sestdien Ungārijas aizsardzības ministrija paziņoja, ka 175 kilometru garumā uz Ungārijas un Serbijas robežas ierīkots dzeloņstiepļu žogs, ar laiku to nomainīs aptuveni četrus metrus augsts žogs, kura celtniecība dažviet jau sākusies. Robežu pašlaik uzrauga aptuveni 1000 robežsargu, bet jau drīzumā viņiem nāks talkā vēl 2000 cilvēku, to vidū arī karavīri. Taču pelnīto uzslavu vietā par ES ārējo robežu sargāšanu Ungārija pagaidām saņēmusi vien saltu attieksmi no ES amatpersonu puses (Eiroparlamenta priekšsēdētājs Martins Šulcs pat paudis neizpratni, kādēļ Budapešta nevēlas uzņemt bēgļus, kuri ES ieradušies caur Itāliju, vai tos, kuri pieprasījumu pēc patvēruma iesnieguši Grieķijā) un liberāļu vaimanas par to, ka diskriminēt nelegālus robežpārkāpējus neesot humāni. Cilvēktiesību aizsardzības organizācijas par nehumāniem uzskata arī Ungārijas parlamentā pašlaik skatītos grozījumus kriminālkodeksā, kas par nelegālu robežas šķērsošanu paredz trīs gadu cietumsodu, vēl bargākus sodus cilvēku kontrabandistiem, kā arī nosaka, ka tiem, kuri pieprasījuši patvērumu Ungārijā, ir jāpaliek noteiktā uzturēšanās centrā, kamēr viņi saņem atbildi uz savu pieprasījumu.