Jemenas šiītu kaujinieki, kuri pirmdien piedāvāja Saūda Arābijai pamieru, paziņojuši, ka vakar atstājuši kaimiņvalsts teritoriju. Grupējuma līderis Abdulmaliks al Huti gan pavēstījis, ka Saūda Arābijas aviācija turpinot vajāt Jemenas šiītus un nelikumīgi ielaužas Jemenas gaisa telpā, savukārt Saūda Arābija vēl nav izstrādājusi oficiālu pozīciju attiecībā uz piedāvāto pamieru.
"Mēs esam pilnībā pametuši Saūda Arābijas teritoriju – visas pozīcijas, kuras bijām tajā iekārtojuši," Reuters citē paziņojumu, kuru A. al Huti ievietojis sava grupējuma interneta mājaslapā. Jāatgādina, ka šiītu nemiernieki, kuri cīnās pret savas valsts valdību, jau pirms vairākiem gadiem Saūda Arābiju sāka izmantot kā placdarmu bāzēm – bēgot no Jemenas armijas ofensīvas, viņi vienkārši patvērās kaimiņvalstī. Pagājušā gada novembrī, kad Jemenas šiīti pavisam atklāti okupēja vairākus pierobežas ciematus un nogalināja vismaz divus saūdarābu robežsargus, šajā valstī tika izsludināta plašākā armijas mobilizācija kopš 1991. gada Līča kara laika un uzsākta plaša militāra operācija pret iebrucējiem.
Svētdien Saūda Arābijas Aizsardzības ministrija vēstīja, ka pierobežas konflikta laikā dzīvību zaudējuši 103 armijas karavīri, kuriem nācies karot ar "labi apmācītiem un moderni bruņotiem nemierniekiem, kas liecina, ka atsevišķas valstis sniedz viņiem palīdzību". Medijos ziņots, ka Jemenas šiīti, kuri pieder pie zaidistu atzara, vēlas atjaunot imāmātu, kas tika likvidēts pēc 1962. gada septembra revolūcijas, un gan finanšu palīdzību, gan bruņojumu saņem no saviem ticības brāļiem Irānā un Irākā.
Kaut gan Saūda Arābija vēl 12. janvārī vēstīja, ka tai izdevies atbrīvot savu teritoriju no iebrucējiem, šiītu kaujinieki šīs ziņas apstrīdēja, norādot, ka viņi joprojām kontrolē vairākus pierobežas ciematus. Kā iemeslu iebrukumam Saūda Arābijā A. al Huti minējis faktu, ka šīs valsts varasiestādes atļāvušas Jemenas karavīriem izmantot savas karabāzes šiītu kaujinieku vajāšanai. Politologi, kas specializējas Tuvo Austrumu jautājumos, uzskata, ka pamiera pasludināšana saistāma ar faktisku militāro sakāvi. Turklāt, visticamākais, kaujinieki apzinās, ka vienlaikus nespēs turpināt cīņu pret divu valstu armijām, tādēļ koncentrējas uz karadarbību tikai savas dzimtenes teritorijā. Tās ir sliktas ziņas Ziemeļjemenas iedzīvotājiem – kā liecina ANO dati, kauju dēļ savas mājas bijuši spiesti pamest jau aptuveni 200 000 ziemeļjemeniešu.