Pētījumā apzināts, cik plašu un daudzveidīgu vides un sociālo labumu klāstu nodrošina Eiropas lauksaimnieki; kā piemērus varam minēt vērtīgas kultūrvēsturiskas ainavas, lauku putnus, piemēram, visā pasaulē apdraudēto lielo sīgu un karalisko ērgli, un pļavas visā Eiropā, kurās vērojama liela sugu daudzveidība.
Turklāt lauksaimnieki palīdz saglabāt augstu ūdens un augsnes kvalitāti un, apstrādādami zemi, gādā par oglekļa noglabāšanu augsnē. Pētījuma rezultātus publisko laikā, kad aizvien spraigākas kļūst debates par KLP nākotni un kad tiek apspriesti KLP mērķi un prioritātes laikam pēc 2013. gada. Pētījumā secināts — lai nodrošinātu sabiedrības gaidām atbilstošus sabiedriskos labumus, katrā ziņā ir vajadzīga pareizi orientēta politika, kam ir skaidri nosprausti mērķi un pietiekami budžeta līdzekļi.
Pētījums liecina, ka Eiropas sabiedrība šos sabiedriskos labumus augsti vērtē, lai gan ir pierādījumi tam, ka tie netiek nodrošināti pienācīgā mērā. Pētījumā konstatēts, ka KLP ietver virkni pasākumu, kas palīdz lauksaimniekiem nodrošināt sabiedriskos labumus. Tādi KLP elementi kā tiešie maksājumi un savstarpējās atbilstības prasības ir atbalsts elementāro sabiedrisko labumu nodrošināšanai lielās ES lauksaimniecības platībās. Lauku attīstības pasākumi (piemēram, agrovides pasākumi) ir motivācija lauksaimniekiem mērķtiecīgāk nodrošināt plašu sabiedrisko labumu klāstu.
Ziņojumā secināts, ka daudzi no šiem sabiedriskajiem labumiem netiek nodrošināti vajadzīgajā apjomā. Domājams, ka šim jautājumam — sabiedrisko labumu nepietiekamam nodrošinājumam — nākotnē pievērsīs aizvien vairāk uzmanības, jo, sastopoties ar tādiem draudiem kā preču cenu tendences, tehnoloģiskie dzinuļi un klimata pārmaiņu ietekme, būs vajadzīga plašāka sabiedrības iejaukšanās.