Merkele un Olands mudina steidzami risināt migrantu krīzi
Vācijas un Francijas līderi mudinājuši visas Eiropas valstis aktīvāk iesaistīties nelegālo patvēruma meklētāju krīzes risināšanā, norādot, ka šādu imigrantu pieplūdumu Eiropa nav pieredzējusi kopš Otrā pasaules kara beigām.
ES dalībvalstis tiek aicinātas aktīvāk piedalīties bēgļu uzņemšanā, rosināts atvēlēt vairāk līdzekļu tam, lai ierīkotu specializētus uzņemšanas centrus Eiropas dienvidos, kā arī izskanējis ierosinājums noteikt tā sauktās drošās valstis, no kurām patvēruma meklētāji netiks uzņemti – tas lielākoties attiecas uz Balkānu valstīm.
Vācijas kanclere Angela Merkele un Francijas prezidents Fransuā Olands vakar Berlīnē tikās apstākļos, kurus grūti nosaukt par normāliem. ES robežapsardzes aģentūra Frontex nule kā paziņojusi, ka jūlijā vien Eiropā meklēt patvērumu ieradušies 107 000 no Āfrikas un Āzijas – starp viņiem ir gan ļaudis, kurus no dzimtajām vietām padzinis karš, gan cilvēki, kuri pēc bruņota konflikta dzimtenē bēg no jaunajām varasiestādēm, gan tie, kuri, dzīvojot Eiropā, vienkārši vēlas kļūt turīgāki. Kā norāda Deutsche Welle, domājams, ka augusta statistika varētu pat pārspēt jūlija. Par to liecina kaut vai beidzamo dienu notikumi – vienas dienas laikā izglābti (un Itālijā nogādāti) 4400 Vidusjūras šķērsotāju, gandrīz 5000 bēgļu no Grieķijas ielauzās Maķedonijā, bet tagad caur Serbiju ir ceļā uz ES dalībvalstīm Ungāriju un Austriju utt.
Vācija rēķinās, ka šā gada laikā valstī varētu ierasties ap 800 000 patvēruma meklētāju, tādēļ nav īpašs pārsteigums, ka prioritāšu ziņā migrantu krīze paspējusi aizēnot Ukrainas konfliktu. AFP atgādina, ka vakardienas tikšanās Berlīnē sākotnēji bija iecerēta, lai apspriestu, vai tiek pildīta Minskas vienošanās, taču Ukrainas prezidents Petro Porošenko sarunām pievienojies vien pēc tam, kad A. Merkele un F. Olands jau bija izrunājušies par migrācijas lietām. «Francija un Vācija aicinājušas Briseli sastādīt to valstu sarakstu, kuru pilsoņi netiks uzskatīti par patvēruma meklētājiem, atskaitot kādus izņēmuma gadījumus,» raksta AFP. Šis punkts attieksies, piemēram, uz tādu valstu kā Albānijas, Kosovas vai Serbijas pilsoņiem – aptuveni trešdaļa no bēgļiem, kas ieradušies Vācijā, nāk tieši no Balkānu reģiona. Drošo valstu sarakstā Vācijas un Francijas līderi mudina iekļaut arī visas citas valstis, kurām noslēgti partnerības vai asociācijas līgumi ar ES, cerot, ka tas kaut nedaudz mazinās bēgļu plūsmu. Interesanti, ka ceturtdien A. Merkelei Vīnē paredzētas sarunas ar Balkānu valstu līderiem, kuru laikā kanclere apņēmusies noskaidrot, kādēļ tik daudz cilvēku bēg no Albānijas un Kosovas. Tāpat abu valstu līderi mudinājuši atrast ES budžetā līdzekļus, lai Grieķijā un Itālijā ierīkotu mūsdienīgus uzņemšanas centrus, kuros pēc iespējas ātrāk būtu iespējams noteikt, vai patvēruma meklētāji var saņemt bēgļa statusu.