Ekshumēs Leonardo da Vinči mirstīgās atliekas

Itāļu zinātnieki pieprasījuši atļauju ekshumēt Leondardo da Vinči mirstīgās atliekas, lai mēģinātu rekonstruēt viņa seju un pārbaudītu, vai viņa glezna "Mona Liza" nav apslēpts pašportrets, vēsta laikraksts "The Times".

Pētnieku komanda no Itālijas Kultūras mantojuma komitejas, kas apvieno zinātniekus un mākslas vēsturniekus, lūgusi atvērt Renesanses laikmeta mākslinieka kapu, kurš atrodas Ambuāzas pilī, Francijā.

Kā paskaidrojis antropologs Džordžo Grupioni, šis projekts varētu parādīt Leonardo da Vinči slavenāko darbu citā gaismā. "Ja mēs spēsim atrast viņa galvaskausu, mēs varētu rekonstruēt viņa seju un salīdzināt ar Monu Lizu," sacīja zinātnieks.

Monas Lizas identitāte ir bijis debašu objekts vairāku gadsimtu garumā. Minējumi ir dažādi - sākot ar to, ka tā bijusi mākslinieka māte, un beidzot ar to, ka gleznā attēlota kāda Florences tirgotāja sieva Liza Gerardini. Ja izdotos rekonstruēt mākslinieka seju, varētu pārbaudīt Liliānas Švarcas teoriju, saskaņā ar kuru Leonardo da Vinči gleznā attēlojis pats sevi. Pie šāda secinājuma viņa nonākusi, salīdzinot slaveno gleznu ar mākslinieka pašportretu.

Saskaņā ar itāļu zinātnieku teikto, sarunas par ekshumāciju ar Francijas varasiestādēm un pils īpašniekiem ir noslēgušās pozitīvi, un viņi varētu saņemt oficiālu atļauju realizēt projektu jau šajā vasarā.

Tāpat itāļu pētnieki vēlas noskaidrot mākslinieka nāves cēloni. "Vēstures grāmatās par to nav nekādu norāžu, taču mēs varēsim uzzināt, vai Leonardo miris no kādas slimības, piemēram, tuberkulozes vai sifilisa, jo to parādīs kauli," pavēstīja komandas vadītājs Silviano Vinčenti. "Tolaik sifiliss tika uzskatīts par mēra paveidu - 16.gadsimta pirmajā ceturksnī no tā nomira aptuveni 20 miljoni cilvēku."

Kaulu analīzes varētu atklāt arī to, vai Leonardo da Vinči cieta no saindēšanās ar svinu, kā tas bija ar daudziem viņa laika māksliniekiem, kas izmantoja toksisko metālu krāsās.

Tiesa, ekshumācijas plāns izraisījis arī vairāku mākslinieka pētnieku neapmierinātību. Pēc viņu domām, pieņēmums par pašportretu ir tikai mīts, un viņa mirstīgajām atliekām jāpaliek neskartām. "Tas izklausās mazliet nereāli un neprātīgi" norādīja Losandželosas Getija muzeja bijušais kurators Nikolass Tērners. "Mēs zinām, ka Mona Liza bija kāda konkrēta persona, viņa eksistēja, un tas ir viņas portrets. Ja Leonardo par to dabūtu dzirdēt, viņš par to labi pasmietos."