VĒSTURE: Vai Nefertiti mūmija meklējama Tutanhamona kapenēs?
Pasaules ēģiptologu aprindās aizrautīgi tiek apspriesta Arizonas universitātes arheologa Nikolasa Rīvsa hipotēze par to, ka slavenajās Tutanhamona kapenēs ir vairākas līdz šim neatklātas telpas, vienā no kurām varētu atrasties daiļās valdnieces (un, iespējams, arī faraona mātes) Nefertiti jeb Nofretetes mūmija. Pagaidām gan N. Rīvsa izteikumi uzskatāmi vien par interesantu versiju, jo faktu, kas apstiprinātu viņa hipotēzi, ir pamaz, turklāt šī ne tuvu nav pirmā reize, kad izskanējuši skaļi paziņojumi par «Nefertiti noslēpuma atklāšanu».
Tomēr šonedēļ Ēģiptes Senlietu ministrija pavēstījusi, ka septembrī N. Rīvss uzaicināts uz Ēģipti, lai savu teoriju apspriestu ar vietējiem kolēģiem un apmeklētu Valdnieku ieleju Luksorā. Tas vedina uz domām, ka Ēģiptes varasiestādes varētu atļaut izpētes darbus Tutanhamona kapenēs, taču process varētu būt samērā ilgstošs, jo pētniekiem būs jāstrādā ļoti uzmanīgi, lai nesabojātu apbedījuma vietā esošos artefaktus.
Divas apslēptas durvis
Žurnāls National Geographic raksta, ka britu izcelsmes arheologs N. Rīvss jau sen bijis apsēsts ar Nefertiti kapavietas meklējumiem. No 1998. līdz 2002. gadam viņš vadīja ekspedīciju Amarna Royal Tombs Project. Tās mērķis bija pētīt tā dēvēto Amārnas periodu – faraona Amenhotepa IV (viņš arī Ehnatons) valdīšanas laiku, sākot ar 1352. gadu pirms mūsu ēras, kad faraons veica vērienīgas reliģiskās reformas un nodibināja jaunu galvaspilsētu Amārnā, aptuveni 400 kilometru uz ziemeļiem no Valdnieku ielejas. Jāatgādina, ka Tutanhamons bija Ehnatona dēls, bet Nefertiti – ne tikai viņa sieva, bet, ļoti iespējams, pēctece valdnieka postenī. Šā vēstures perioda pētīšanu būtiski apgrūtina tas, ka pēc Ehnatona nāves viņa veiktās reformas tika atceltas un jaunā galvaspilsēta nolīdzināta līdz ar zemi. 1912. gadā vācu arheologs Ludvigs Borhards vietā, kur kādreiz atradās Amārna, atrada slaveno Nefertiti krūšutēlu – tas pašlaik glabājas Jaunajā muzejā Berlīnē, bet Ēģipte vēl joprojām nav atteikusies no cerības atgūt relikviju, apgalvojot, ka tā no valsts izvesta nelikumīgi. Bet pašas valdnieces kapavieta tā arī nav uzieta...
Jau šīs ekspedīcijas laikā N. Rīvss vienā no intervijām apgalvoja: «Esmu pilnīgi pārliecināts, ka Nefertiti varētu būt apbedīta kaut kur Valdnieku ielejā. Būtu brīnišķīgi, ja mēs spētu atrast kapavietu. Viņa pati bija vēsturiski ļoti nozīmīga persona, turklāt šim laikmetam bija raksturīgi arī lieliski mākslas darbi.» Taču – interesants pavērsiens – N. Rīvsam pat nav nācies doties uz Ēģipti, lai izvirzītu jauno hipotēzi, un, patiesībā, viņa vietā šo atklājumu varēja veikt ikviens. Kā norāda CNN, savus secinājumus N. Rīvss izdarījis, balstoties uz Madrides mākslas restaurācijas kompānijas Factum Arte darbiem, kas izvietoti internetā. Šo kompāniju Ēģiptes valdība nolīga 2013. gadā, un tās uzdevums bija ar vislielāko precizitāti skenēt Tutanhamona kapenes, pēc tam izveidojot to precīzu trīsdimensiju modeli, kurā redzamas pat vissīkākās detaļas. Šā darba mērķis ir atslogot kapenes no miljoniem tūristu, kuri ik gadu dodas tās apskatīt.
Arheologs ļoti cītīgi izpētījis uzņēmumus, kuru izšķirtspēja ir no 100 līdz 700 mikroniem, un secinājis – telpā, kurā tika uzieta Tutanhamona mūmija, aiz freskām, iespējams, apslēptas divas durvis. Viena no tām ved ziemeļu, bet otra – rietumu virzienā, par ko liecinot pavisam sīciņi, taču ļoti augstās izšķirtspējas attēlos saskatāmi defekti uz freskām. Varētu šķist, ka gandrīz 100 gadu laikā (zagļu neizlaupītās Tutanhamona kapenes arheologs Hovards Kārters atraka 1922. gadā) kapenes ir izpētītas krustu un šķērsu, taču interneta ziņu vietnes LiveScience.com aptaujātie arheologi teju vai vienbalsīgi atzinuši – tas, ka tajās būtu kāda apslēpta telpa, nebūtu nekāds pārsteigums, jo arheologu darbs ir maksimāli saglabāt autentiskos mākslas darbus, nevis mēģināt graut sienas, lai pārliecinātos, vai aiz tām neatrodas vēl kas.
Netiešie pierādījumi
Tajā pašā laikā speciālisti uzdod pamatotu jautājumu – no kurienes N. Rīvss ņēmis, ka vienā no apslēptajām telpām atrodas tieši Nefertiti kapavieta? «Viņš ir ievērojis ļoti interesantu lietu, un idejai, ka aiz Tutanhamona apbedījuma telpas sienām atrodas vēl citas telpas, ir pamats. Taču īsti nesaprotu, kādēļ viņš domā, ka aiz vienas no šīm sienām atrodas tieši Nefertiti mūmija. Galu galā mums nav zināmas nevienas Senās Ēģiptes kapenes, kurās būtu apglabāti uzreiz divi valdnieki,» intervijā AP sacījis Bristoles universitātes ēģiptologs, vispāratzīts savas jomas eksperts Eidens Dodsons. Pēc viņa domām, daudz ticamāk ir tas, ka nomaskētās durvis slēpj vēl kādas noliktavu telpas, kurās varētu atrasties ļoti interesanti artefakti, kas paredzēti Tutanhamona aizkapa dzīvei, bet nekas vairāk.
Tomēr savi pierādījumi, lai arī netieši, ir arī N. Rīvsa rīcībā. Pirmais, uz ko viņš vērš uzmanību, ir tas, ka Tutanhamona kapeņu platība ir krietni mazāka nekā citu valdnieku kapeņu platība. Raugoties no mūsdienu cilvēku skatpunkta, to viegli varētu izskaidrot ar faktu, ka Tutanhamons bija ļoti nenozīmīgs valdnieks Senajā Ēģiptē – par faraonu viņš tika pasludināts desmit gadu vecumā, taču gāja bojā, nesasniedzot pat 20 gadu vecumu. Vārdu sakot, īsti valdīt viņš pat nepaspēja, un teju vai vienīgais iemesls, kādēļ mēs vispār kaut ko zinām par šo faraonu, ir tas, ka viņa kapenes nebija izlaupītas un tajās izdevās atrast vairāk nekā 2000 artefaktu. Taču senie ēģiptieši šādās «nozīmīguma» un «nenozīmīguma» kategorijās nedomāja – valdnieks bija valdnieks, un viņu vajadzēja apbedīt, kā pienākas.
Skeptiķi gan steidz norādīt, ka Tutanhamons aizsaulē aizgājis negaidīti agri, tādēļ celtnieki vienkārši nav paspējuši izbūvēt valdnieka cienīga izmēra kapenes, un faraonu nācies apbedīt līdz galam nepabeigtās. LiveScience.com atgādina, ka sienu gleznojumu un artefaktu ķīmiskā analīze savulaik apliecinājusi – brīdī, kad notikusi Tutanhamona apbedīšanas ceremonija, krāsa uz kapeņu sienām vēl nebija pilnībā nožuvusi. Pēc N. Rīvsa domām, tas gan nozīmē nevis to, ka lielā steigā veikta kapeņu būvēšana, bet gan to, ka beidzamajā brīdī aizmūrētas vien telpas, kurās atradās Nefertiti mūmija un valdniecei aizkapa dzīvē nepieciešamās lietas.
Arheologs vērsis uzmanību uz vēl vairākām detaļām. Lai iekļūtu Tutanhamona apbedījuma telpā no galvenā koridora nākas nogriezties pa labi, un šāda konfigurācija parasti atrodama vien valdnieču kapenēs. Faraonu mūmijas allaž tikušas atrastas telpā, kas ir pa kreisi no koridora. Vēl viens arguments saistīts ar kapenēs atrastajiem artefaktiem – zinātnieki uzskata, ka liela daļa no tiem darināti vēl pirms Tutanhamona kļūšanas par faraonu un viņa apbedījuma telpā varētu būt nokļuvuši pēc pārvietošanas no citas, senākas, kapeņu daļas. Un visbeidzot – ir iespaids, ka tās sienas, aiz kuras varētu atrasties Nefertiti mūmija, apmetums un freskas ķīmiskā sastāva un mākslinieciskā noformējuma ziņā būtiski atšķiras no pārējo triju sienu gleznojumiem. «Tajā dominē nevis zeltainais, bet baltais tonis un ornamenti, kas tika izmantoti 18. dinastijas agrīnākā periodā,» skaidrojis N. Rīvss.
Tomēr viņa kolēģus mulsina ne tikai nepārliecinošie pierādījumi, bet arī tas, ka hipotēzes izvirzītājs nav gājis akadēmisko zinātnieku tradicionālo ceļu. Viņa pētījumu rezultāti nav publicēti kādā prestižā zinātniskā žurnālā, tos nav recenzējuši vispāratzīti šīs nozares speciālisti. Tā vietā N. Rīvss savu rakstu ievietojis Amarna Royal Tombs Project interneta mājaslapā un tīmekļa resursā Academia.edu. Ļoti iespējams, ka šāda rīcība saistīta ar to, ka N. Rīvss labi apzinājies, ka viņa rīcībā esošie pierādījumi nešķiet gana pārliecinoši un zinātniskie žurnāli publikāciju, kas balstīta lielākoties uz autora minējumiem, varētu noraidīt, uzskata Kairas Amerikāņu universitātes ēģiptoloģijas profesore Salima Ikrama.
Taču, kā norāda LiveScience.com, hipotēze ir pārbaudīšanas vērta, un mūsdienu tehnoloģijas sniedz šādu iespēju, nenodarot nekādus bojājumus kapeņu sienām. Pēc tam, kad tiks saņemta atļauja no Ēģiptes varasiestādēm, sākumā iespējams izzondēt kapeņu sienas, lai noskaidrotu, vai aiz tām atrodas vēl kādas, līdz šim nezināmas, telpas. Ja tādas patiešām tiek konstatētas, tad iespējams sienās izurbt nelielu caurumu un noslēpumainajā telpā iesūtīt pavisam sīciņu videokameru, ar kuras palīdzību varēs noskaidrot, kas tajā atrodas, skaidrojis E. Dodsons. Taču gan viņš, gan citi pieredzējuši arheologi iesaka sensāciju kārajai publikai nomierināties – šķietami ikdienišķā pētījuma veikšana nav ne nedēļu, ne pat mēnešu jautājums, jo šādos gadījumos profesionāļiem galvenais ir nesteigties un kaut ko nesabojāt.
Noslēpumainā Nefertiti
Tutanhamons mūsdienās ir zināms, pateicoties viņa kapenēm, bet Nefertiti vārds par seno ēģiptiešu skaistuma etalonu kļuvis dēļ jau pieminētā krūšutēla. Par viņas lomu 18. dinastijas laikos zinātnieku vidū joprojām notiek nikni strīdi. Vieni pētnieki uzskata, ka tā aprobežojusies ar sešu Ehnatona meitu dzemdēšanu, kamēr citi ir pārliecināti – Nefertiti ne tikai dalīja varu ar vīru, bet pēc viņa nāves (un pirms Tutanhamona kronēšanas) kļuva par pilntiesīgu Ēģiptes faraoni, tādu pašu kā savulaik Hatsepšuta vai Kleopatra. Lai gan Senajā Ēģiptē bija pieņemta daudzsievība (Nefertiti, kuru izprecināja 12 gadu vecumā, tiek uzskatīta par Ehnatona galveno jeb pirmo sievu), šajā zemē valdīja arī zināma dzimumu līdztiesība un sievietes varēja kļūt ne tikai par tirgotājām, uzņēmējām un priesterienēm, bet arī valdniecēm.
Ehnatona veiktās reformas, kas lika ēģiptiešiem noliegt vairāk nekā 700 līdz tam pielūgtās dievības, tā vietā pievēršoties tikai un vienīgi Saules dievam Atonam (faraons, kā jau saprotams pēc pieņemtā vārda, uzskatīja sevi par šā dieva iemiesojumu), saniknoja daudzos priesterus, un mazgadīgā Tutanhamona valdīšanas gados viņi panāca atgriešanos pie vecās lietu kārtības. Ehnatonu, gluži tāpat kā viņa sievu, sāka uzskatīt par ķeceriem, mēģinot iznīdēt jebkādas atmiņas par viņiem, tādēļ arī vēsturniekiem par šo periodu ir tik maz informācijas.
Saskaņā ar līdzšinējo kanonisko versiju Nefertiti mirusi ar mēri ap 1340. gadu pirms mūsu ēras, četrus gadus pirms vīra nāves, un tikusi mumificēta un apbedīta toreizējā Amārnā. Taču šī hipotēze nav vienīgā, uzsver CNN. Virkne vēsturnieku ir pārliecināti, ka Nefertiti nav mirusi ar mēri, bet Ehnatona mūža pēdējos gados jau pildījusi faraona pienākumus. Saskaņā ar šo hipotēzi pēc vīra nāves viņa ieguvusi absolūtās valdnieces pilnvaras un pildījusi reģentes funkcijas arī pēc tam, kad Tutanhamons (kas patiesībā bijis viņas, nevis kādas Ehnatona piegulētājas dēls) oficiāli kļuvis par faraonu. Tieši pie šīs versijas pieturas N. Rīvss, uzskatot, ka pāragri mirušo Tutanhamonu, kura kapenes vēl pat nebija sākts būvēt, bija tikai loģiski apbedīt mātes kapenēs. Interesanti gan, ka citi vēsturnieki N. Rīvsa hipotēzei atraduši pavisam atšķirīgu pamatojumu – pēc viņu domām, kapenes tomēr bija paredzētas Tutanhamonam, bet viņa mātes pīšļi tur paslēpti, lai netiktu apgānīti, jo tolaik Ehnatons un Nefertiti bijuši ļoti nepopulāri bijušie valdnieki.
Žurnāls National Geographic gan atgādina, ka šajā gadsimtā šī ir jau trešā reize, kad kāds skaļi paziņo par Nefertiti mirstīgo atlieku atrašanu. 2003. gadā Jorkas universitātes arheoloģe Džoanna Flečera centās pierādīt, ka viena no 1898. gadā faraona Amenhotepa III kapenēs atrastajām mūmijām (iesaukta par Jaunāko dāmu) esot Nefertiti pīšļi. Visi viņas secinājumi gan bija balstīti uz nūbiešu stila parūku, kas bija atrasta sarkofāgā, – tādas esot bijušas modē vien Nefertiti valdīšanas laikā. Pēc trim gadiem Memfisas universitātes arheologs Otto Šādens uzgāja kādu apbedījuma vietu netālu no Tutanhamona kapenēm, un medijus jau pārplūdināja ziņas, ka atrasts Nefertiti apbedījums. Taču seši šajās kapenēs esošie sarkofāgi bija tukši, bet septītajā pētnieki uzgāja vien audekla, māla un citu mumificēšanā izmantotu materiālu atliekas.