Jaunas vēlēšanas Turcijā – Erdogana interesēs

Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans cer, ka ārkārtas vēlēšanās vairākums turku nobalsos par mērenajiem islāmistiem © Scanpix

Pirmo reizi kopš 2002. gada Turcijas mēreno islāmistu Taisnīguma un attīstības partijai (AKP) pēc vēlēšanām nav izdevies izveidot valdību, un tas nozīmē, ka jau pirmdien Turcijā var tikt izsludinātas jaunas parlamenta vēlēšanas.

Tas būtu autoritārā prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana interesēs, jo viņš joprojām cer uz pārliecinošu AKP uzvaru, kas ļautu Turciju no parlamentāras republikas pārveidot par prezidentālu.

Reuters atgādina, ka šādas cerības R. T. Erdogans, kurš vairāk nekā desmit gadu garumā bija premjerministrs, lolojis jau kopš pagājušā gada augusta, kad pārliecinoši uzvarēja prezidenta vēlēšanās. Turklāt tā bija pirmā reize valsts vēsturē, kad prezidentu ievēlēja visas tautas balsošanā, jo līdz tam prezidenta ievēlēšana bija parlamenta deputātu prerogatīva. Kļūstot par prezidentu, R. T. Erdogans paša izlolotās AKP vadības grožus nodeva jaunā premjera Ahmeta Davutoglu rokās, cerot, ka šī gada 7. jūnijā notikušajās parlamenta vēlēšanās AKP izcīnīs ierasto uzvaru un, iespējams, iegūs pat divas trešdaļas deputātu mandātu, kas tai ļaus veikt nepieciešamos grozījumus konstitūcijā, lai palielinātu prezidenta, bet samazinātu valdības pilnvaras.

Taču vēlēšanas valdošajai partijai atnesa rūgtu vilšanos. Tā ieguva vien 41% vēlētāju atbalstu un 258 deputātu mandātus parlamentā, kas nedeva pat vienkāršu vairākumu un iespēju jauno valdību veidot bez kādas no triju citu parlamentā iekļuvušo partiju atbalsta. R. T. Erdogans, protams, uzticēja valdības veidošanu tieši A. Davutoglu, taču pēc ilgstošām sarunām ar citu partiju līderiem premjers otrdien vēlu vakarā bija spiests atteikties no šī mandāta, jo koalīciju izveidot tā arī nespēja. Turcijas likumi nosaka, ka vienošanās par koalīciju ir jāpanāk, vēlākais, līdz 23. augustam, raksta AFP. Tas nozīmē, ka teorētiski prezidents vēl var paspēt uzdot valdības veidošanu Republikāņu Tautas partijai (CHP), kurai ir 131 mandāts. Taču šādu scenāriju starptautisko ziņu aģentūru vakar aptaujātie turku politologi uzskatīja par ļoti maz ticamu. Pirmkārt, jau līdzšinējās sarunas apliecinājušas, ka CHP un divām citām parlamentā iekļuvušajām partijām (nacionālistiem no MHP un galvenās sensācijas autoriem Tautas demokrātiskajai partijai (HDP), kas piesaistījusi ne tikai kurdus, bet arī kreisi un izteikti liberāli noskaņoto elektorāta daļu) ir diezgan nepārvaramas domstarpības. Bet otrkārt – arī pats prezidents nav ieinteresēts, lai AKP valdības veidošanas procesā tiktu atstāta aiz borta.

Tāpēc gaidāms, ka jau tuvākajās dienās R. T. Erdogans izsludinās jaunas vēlēšanas, bet AKP mobilizēs visus iespējamos resursus, lai tajās gūtu pārliecinošu uzvaru. Turcijas likumi paredz, ka vēlēšanas var notikt tikai 90 dienas pēc tam, kad kļuvis skaidrs, ka iepriekšējās balsošanas rezultāti nav devuši rezultātu. Tas nozīmē, ka balsojumam būtu jānotiek novembra nogalē, taču vakar ziņu aģentūra Anadolu vēstīja – Turcijas Augstākā vēlēšanu padome šajā gadījumā varētu izmantot savas ārkārtas pilnvaras un uz pusi saīsināt priekšvēlēšanu periodu. Tātad ārkārtas vēlēšanas Turcijā varētu notikt jau oktobra sākumā. Ja šīs vēlēšanas izsludinās prezidents, nevis parlaments, tad viņam būs arī jāieceļ pagaidu valdība, kurā būs pārstāvētas visas četras pašreizējā parlamenta sastāvā iekļuvušās partijas. Reuters norāda, ka tas nebūs vienkāršs uzdevums, taču alternatīva esot tikai viena – līdz ārkārtas vēlēšanām Turcijā pie varas paliek pašreizējā valdība, nu jau mazākuma valdības statusā. Tomēr abi šie varianti dod R. T. Erdoganam iespēju izmantot administratīvo resursu, lai panāktu AKP uzvaru vēlēšanās. Tik īsā laikā cerēt uz strauju ekonomikas augšupeju, protams, nav iespējams, taču valdības nesenā iesaistīšanās cīņā pret teroristu grupējumu Islāma valsts noteikti var palielināt AKP piekritēju skaitu.



Pasaulē

Krievijas armijas vadība iepriekš zināja par lielu varbūtību, ka Ukrainas Bruņotie spēki var iebrukt Kurskas apgabalā, piektdien ziņoja britu laikraksts "The Guardian", atsaucoties uz Ukrainas karavīru sagrābtiem Krievijas Iekšlietu ministrijas, Federālā drošības dienesta (FSB) un armijas dokumentiem.

Svarīgākais