Vācija skeptiska par darījumu

Lai panāktā tehniskā vienošanās par jauna aizdevuma piešķiršanu Grieķijai stātos spēkā, nepieciešams arī politisks lēmums, kas nozīmē programmas apstiprināšanu vairāku eiro zonas valstu parlamentos.

Likums paredz, ka par to būs jābalso arī Vācijas Bundestāgam, taču šeit var rasties aizķeršanās. Valdošās Kristīgo demokrātu savienības (CDU) deputāti nevēlas sasteigt balsojumu, turklāt diezgan skeptiski par vienošanos izteikušies arī valdības vadītāja Angela Merkele un finanšu ministrs Volfgangs Šoible.

Grieķijas laikraksts Kathimerini raksta, ka vēlu otrdienas vakarā notikusi A. Merkeles telefonsaruna ar Grieķijas premjeru Aleksi Cipru, kurā Vācijas valdības vadītāja atkārtojusi jau iepriekš sava finanšu ministra izteikto ierosinājumu – sākumā Grieķijai būtu iespējams piešķirt ārkārtas aizdevumu, lai tā spētu nokārtot savus maksājumus augustā, bet iegūto laiku izmantot, lai sīkāk apspriestu trīs gadu aizdevuma programmu. «Merkele paziņoja Cipram, ka Vācija skeptiski attiecas pret vienošanos un tās vietā piedāvā īstermiņa aizdevumu. Viņa uzskata, ka nepieciešama detalizētāka informācija par aizdevuma programmu, taču Ciprs atbildēja, ka Grieķijas kreditori to atbalstot, tāpēc no šīs vienošanās nevar atteikties,» rakstīts Kathimerini interneta mājaslapā. Tajā piebilsts, ka aizdevuma programmu atbalsta arī Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers un Francijas prezidents Fransuā Olands, ar kuriem A. Merkelei otrdien bijušas telefonsarunas.

Vācijas interneta ziņu vietne The Local norāda, ka V. Šoibli un viņa vietnieku Jensu Spānu māc bažas par to, ka arī trešā aizdevuma programma izrādīsies tikai īstermiņa risinājums un Grieķijas valdība kārtējo reizi izvairīsies no nepopulāriem, taču absolūti nepieciešamiem lēmumiem. Gluži tāpat kā iepriekšējās reizēs, kad risināts jautājums par Grieķijas likteni, arī tagad par vienošanos paziņots pašā pēdējā brīdī, pēc starptautisko aizdevēju un Grieķijas amatpersonu beidzamā sarunu raunda, kas ildzis 23 stundas. Nav šaubu, ka šādā situācijā lēmumi tiek pieņemti uz noguruma fona un sasteigti – gluži vienkārši tāpēc, ka to pieņemšanu vairs nevar atlikt. Pašreizējā steiga izskaidrojama ar to, ka Grieķijai 20. augustā jāatmaksā 3,2 miljardus eiro lielais parāds Eiropas Centrālajai bankai.

Lai paspētu lēmumu pieņemt līdz šim datumam, balsojumu Bundestāgā nepieciešams sarīkot jau nākamās nedēļas pašā sākumā, kas nozīmē parlamenta deputātu steidzamu atsaukšanu no atvaļinājuma. Taču pagaidām nav skaidrs, vai tas notiks. Intervijā televīzijas kanālam ARD J. Spāns norādījis – neesot jēgas no programmas, kas paredzēta trim gadiem, bet tiek realizēta tikai trīs dienas līdz brīdim, kad Atēnas atkal tikušas pie tik akūti nepieciešamās naudas. «Mums ir jābūt pārliecinātiem, ka runa nav tikai par 20. augustā veicamo steidzamo maksājumu, bet par to, kā kopā ar grieķiem izstrādāt ilgtspējīgu risinājumu. Tad, kad būs panākta kopēja izpratne par to, kā šī programma darbosies trīs gadu garumā, mēs lūgsim, lai Bundestāgs to atbalsta,» sacījis J. Spāns. Lai gan Grieķijā pieņemts Vācijas valdības amatpersonas dēvēt par grieķu paverdzinātājiem un viņu rīcību salīdzināt ar nacistu veikto okupāciju Otrā pasaules kara laikā, nedz A. Merkele, nedz V. Šoible un J. Spāns ne tuvu nav uzskatāmi par pašiem lielākajiem Atēnu valdības pretiniekiem. The Local atgādina, ka jūlijā, kad parlamentā notika balsojums par jaunu sarunu uzsākšanu ar Grieķiju, 65 deputāti, kuri pārstāv CDU un tās Bavārijas meitas partiju Kristīgo sociālistu savienību (CSU), nobalsoja pret sarunām, uzskatot, ka Grieķijai beidzot pienācis laiks pamest eiro zonu. Pašlaik situācija ir līdzīga, un A. Merkele bažījas, ka, liekot uz balsojumu līdz galam nesagatavotu vienošanos, dumpinieku skaits var pat pieaugt. CDU parlamenta frakcijas vadītājs Folkers Kauders savus kolēģus svētdien gan brīdinājis par sekām, ko var izraisīt brīvdomības demonstrēšana. Viņš paziņojis, ka tiem partijas biedriem, kuri neatbalstīja sarunu atsākšanu ar Grieķiju, draud atsaukšana no parlamenta budžeta un Eiropas lietu komisijām. «Mēs viņus uz tām deleģējām, lai viņi paustu visas frakcijas viedokli,» sacījis F. Kauders. Ir skaidrs, ka vēl lielāka bezierunu pakļāvība tiks prasīta tad, kad valdība aicinās deputātus atbalstīt vienošanos ar Grieķiju.

Vakar Die Zeit vēstīja, ka daļu atbildības par šo vienošanos Vācijas valdība vēlas uzkraut visai Eiropas Savienībai, proti, tās nodokļu maksātājiem. Tā vēlas, lai viens no Grieķijas kreditoriem Starptautiskais Valūtas fonds atsakās no idejas par Grieķijas parādu restrukturēšanu (praksē tas nozīmē daļu aizdevuma norakstīšanas), no ES saņemot garantijas par Grieķijas parādiem SVF priekšā. «Tādējādi SVF paliks starp kreditoriem, bet parādi netiks norakstīti – tieši to vēlas Merkele,» raksta Die Zeit.