Grieķijai jāapstiprina aizdevuma programma
Grieķijas parlamentam šodien jāapstiprina divi likumi, kas apmaiņā pret jaunām reformām ļaus trīs gadu laikā no starptautiskajiem kreditoriem saņemt jau trešo – tagad 82 līdz 85 miljardu eiro lielu – aizdevumu.
Premjeram Aleksim Cipram šajā balsojumā nāksies paļauties uz opozīcijas atbalstu, jo daudzi valdošās kreisi radikālo spēku apvienības Syriza deputāti iebilst pret pakļaušanos kreditoru prasībām, kas pretēji apvienības priekšvēlēšanu solījumiem vēl vairāk pazeminās grieķu labklājības līmeni un ir absolūtā pretrunā ar 5. jūlija referenduma rezultātiem.
Syriza pārstāvošā parlamenta spīkere Zoja Konstantopolu vakar jau uzskatāmi nodemonstrējusi nesamierināmā spārna viedokli, kas vērsts uz premjera pieņemtās kapitulācijas sabotēšanu, raksta avīze Kathimerini. Lai gan par to, ka sarunās starp Grieķijas valdību un starptautiskajiem aizdevējiem panākta tā dēvētā tehniskā vienošanās, bija zināms jau otrdienas rītā, viņa nav steigusies atsaukt deputātus no vasaras atvaļinājuma.
A. Ciprs, kurš vakar agri no rīta iesniedza parlamentā divus likumprojektus par aizdevuma saņemšanu un Grieķijas apsolītajām reformām (pavisam šajā plānā esot 35 punkti), bija cerējis, ka jau vakar parlamenta komisijas apspriedīs šos dokumentus. Taču Z. Konstantopulu šo ieceri bloķējusi, sasaucot tikšanos ar saviem vietniekiem vien vakar vēlu vakarā. Tas nozīmē, ka komisijas pie darba ķersies vien šorīt, parlamenta plenārsēde sāksies pēcpusdienā, bet balsojums, visticamāk, notiks tikai vēlu vakarā jeb, ja precīzāk, piektdien agri no rīta. Eiropas Savienības un eiro zonas problēmu risināšanā šī prakse gan nav nekāds jaunums, un interneta dzīlēs jau sen klejo jociņi par to, kādas piemaksas par virsstundu darbu saņem eirobirokrāti un vietējo parlamentu deputāti, kuri nespēj savus uzdevumus paveikt darba laikā, un kā tas ietekmē vidējo darba ražīgumu ES.
Kā jau allaž, arī šoreiz plānotajiem naktsdarbiem ir nopietns iemesls. Piektdien notiks eiro zonas valstu finanšu ministru (Eirogrupas) apspriede, kurā būtu nepieciešams dot zaļo gaismu jaunajai programmai – lai to vēl var paspēt pieņemt politiskajā līmenī un apstiprināt vairāku eiro zonas valstu parlamentos. Kā iemesls šādai steigai tiek minēts fakts, ka līdz 20. augustam Grieķijai jāatmaksā 3,2 miljardi eiro Eiropas Centrālajai bankai, kas bez aizdevuma saņemšanas nekādi nebūs iespējams, un kreditoriem nāksies izsludināt Atēnu defoltu. Taču, kā jau allaž, kad runa par sarežģītiem finanšu jautājumiem, nav īsti saprotams, ar kādām sekām tas draud. «Nu un kas, ka Grieķija neatmaksās parādu līdz 20. augustam? Nu un kas, ka būs defolts? Viens defolts jau bija, kad 1. jūlijā netika atdots parāds Starptautiskajam Valūtas fondam, bet vai no tā kas mainījās? Vai Grieķija zaudēja savu suverenitāti, tika izslēgta no eiro zonas?» rakstījis kāds grieķu interneta komentētājs, kuram neesot ne mazāko simpātiju pret pašreizējo valdību.
A. Cipra valdība, uzrunājot savu elektorātu, apelē pie tā, ka tai esot izdevies panākt labvēlīgākus nosacījumus jaunā kredīta saņemšanai. CNBC norāda, ka uzsvars tiek likts uz to, ka no Grieķijas vairs netiekot prasīts tik liels sākotnējais budžeta proficīts (pirms parādu nomaksas) kā iepriekš, taču, ja raugās objektīvi un samēro to ar Grieķijas iekšzemes kopproduktu, kas Syriza valdīšanas sešos mēnešos ievērojami krities – Grieķija ne tikai neko nav ieguvusi, bet pat zaudējusi. Interneta ziņu vietne The Huffington Post atgādina, ka vēl šā gada sākumā tika prognozēta Grieķijas ekonomiskā augšupeja – par 2,5 procentiem, taču tagad nāksies samierināties, ka valsts ekonomika saruks vēl par 2,5%. Situācijā, kad iekšzemes kopprodukts turpina sarukt, taupības pasākumus ikviens Grieķijas pilsonis izjutīs vēl sāpīgāk.