Mar­sa krā­te­ri no­sauc par go­du Lin­dber­gam

© Scanpix

Mar­sa krā­te­ris, ku­ra iz­pē­ti mai­ja vi­dū uz­sā­ka ro­bot­zon­de «Opportunity», no­dē­vēts par «St. Lo­uis Spi­rit» – glu­ži tā­pat sau­ca lid­ma­šī­nu, ar ku­ru 1927. ga­dā ame­ri­kā­ņu li­do­tājs Čārlzs Lin­dbergs pir­mo rei­zi vēs­tu­rē vie­nat­nē šķēr­so­ja At­lan­ti­jas oke­ānu.

ASV Na­ci­onā­lā ae­ro­nau­ti­kas un kos­mo­sa iz­pē­tes pār­val­de (NA­SA), pa­zi­ņo­jot par krā­te­rim pie­šķir­to no­sau­ku­mu, no­rā­dī­ju­si, ka to iz­vē­lē­ju­sies Sen­tlui­sas uni­ver­si­tā­te un tās pro­fe­sors Rejs Ar­vid­sons. Tie­ši viņš iz­strā­dā­ja paš­rei­zē­jo «Opportunity» pē­tī­ju­mu prog­ram­mu, ku­ras gal­ve­nais uz­de­vums ir ana­li­zēt krā­te­rī sa­sto­pa­mās mā­la ie­gu­las, kas va­rē­tu sniegt diez­gan daudz in­for­mā­ci­jas par to, kā­di ap­stāk­ļi uz Mar­sa val­dī­ju­ši ag­rāk.

Ar Čār­lza Lin­dber­ga li­do­ju­mu un Sen­tlui­su (šīs pil­sē­tas ie­dzī­vo­tā­ji vi­sak­tī­vāk pie­da­lī­jās nau­das vāk­ša­nā vi­ņa ce­ļo­ju­mam) sais­tī­ti arī no­sau­ku­mi, kas do­ti ci­tām vie­tām krā­te­ra ap­kai­mē. Pie­mē­ram, augst­ākais kalns tā ma­lā no­saukts par Lin­dber­ga smai­li. «Re­uters» at­gā­di­na, ka krā­te­ra iz­pē­tes dar­bi gan sā­kās sa­mē­rā ne­veik­smī­gi, jo an­te­nas bo­jā­ju­ma dēļ mi­si­jas va­dī­tā­ji uz vai­rā­kām die­nām zau­dē­ja sa­ka­rus ar «Opportunity». To­mēr NA­SA spe­ci­ālis­tiem nav ne­kā­da pa­ma­ta sū­dzē­ties. Kad 2004. ga­da sā­ku­mā uz Mar­sa ti­ka no­gā­dā­tas zon­des «Spi­rit» un «Opportunity», vi­ņi prog­no­zē­ja, ka tās dar­bo­sies ti­kai ap­tu­ve­ni 90 die­nas.

Svarīgākais