Turcija vēršas gan pret kurdiem, gan Islāma valsti

Iekšpolitisko spriedzi un piesardzīgu kritiku ārzemēs izraisījusi Turcijas valdības uzsāktā iekšējā un pārrobežu pretterorisma operācija, kas vērsta gan pret Islāma valsts kaujiniekiem, gan kurdu separātistiem. Kurdu nemiernieku grupējums Kurdistānas Strādnieku partija (PKK) jau brīdinājis, ka šādos apstākļos neuzskata par iespējamu arī turpmāk ievērot kopš 2013. gada spēkā bijušo pamieru.

AP atgādina, ka Turcijai, kas uzstāj uz Sīrijas prezidenta Bašara Asada atkāpšanos un atbalsta Sīrijas opozīciju, mēnešiem ilgi pārmesta nevēlēšanās aktīvāk iesaistīties cīņā pret radikālo musulmaņu grupējumu Islāma valsts. Pagājušonedēļ šajā attieksmē notikuši divi būtiski pavērsieni. Piektdien Turcijas ārlietu ministrija apstiprināja, ka ASV vadītās koalīcijas spēkiem dota atļauja izmantot Turcijas gaisa kara spēku lidlaukus, lai dotu triecienus pa Islāma valsts pozīcijām Sīrijā un Irākā. AP atgādina, ka iepriekš ASV bija atļauts izmantot tikai vienu no lidlaukiem, turklāt no tā bija ļauts palaist vien bezpilota lidaparātus. Bet jau piektdien pašas Turcijas gaisa kara spēki veikuši pirmos uzlidojumus Islāma valsts pozīcijām Sīrijā, kas pēc tam no Turcijas teritorijas apšaudītas arī ar artilēriju.

Nav šaubu, ka starptautiskā sabiedrība šo ilgi gaidīto iesaistīšanos būtu uzņēmusi atzinīgi, ja vien tajā pašā laikā Turcijas aviācija un artilērija nebūtu veikusi arī triecienus pa PKK bāzēm un noliktavām Ziemeļirākā jeb Irākas Kurdistānā. Jāatgādina, ka Irākas kurdi tāpat kā viņu Sīrijā dzīvojošie tautieši cīnās pret Islāma valsti un šajā cīņā uzskatāmi par ASV un citu rietumvalstu sabiedrotajiem. To sarunā ar laikrakstu Bild am Sonntag atgādinājusi Vācijas aizsardzības ministre Urzula fon der Leijena, kura uzskata, ka Turcijas valdība rīkojas nepareizi, atkal saasinot attiecības ar kurdiem. Opozīcija esošās Vācijas Zaļo partijas līderis Sems Ezdemirs izteicies vēl skarbāk, norādot, ka «ir bezjēdzīgi vienlaikus karot gan pret Islāma valsti, gan tās galvenajiem ienaidniekiem», un mudinājis, lai Vācijas valdība to «skaidri un nepārprotami dara zināmu NATO partnervalstij Turcijai». ASV reakcija gan bijusi krietni piesardzīgāka. Baltā nama pārstāvis Elisters Beskijs sarunā ar AP izteicies, ka Turcijai ir tiesības aizsargāties pret PKK nemiernieku uzbrukumiem, mudinot kurdu separātistus atteikties no terorisma. Šo izteikumu var interpretēt dažādi, un ASV prezidenta īpašā sūtņa vietnieks Brets Makgērks speciālā paziņojumā jau precizējis, ka neesot nekādas saistības starp ASV un Turcijas vienošanos par stingrāku vēršanos pret Islāma valsti un uzbrukumiem PKK pozīcijām. Vienlaikus ar gaisa un aviācijas triecieniem veiktas arī plašas policijas operācijas pašas Turcijas teritorijā un aizturēti vairāk nekā 600 aizliegtu grupējumu pārstāvju – Turcijas premjers Ahmeds Davutoglu norādījis, ka starp viņiem ir gan Islāma valsts, gan PKK aktīvisti. AFP skaidro, ka Turcijas valdība šādu operāciju nepieciešamību motivējusi ar bažām, ka Islāma valsts un kurdi savu cīņu var turpināt jau Turcijas teritorijā. Jāatgādina, ka pagājušās nedēļas sākumā galvenokārt kurdu apdzīvotajā Suručas pilsētā, kas atrodas pie Turcijas un Sīrijas robežas, nogranda islāmistu terorista pašnāvnieka sarīkots sprādziens, kas prasīja 32 cilvēku dzīvības. Pēc šī terora akta kurdu apdzīvotajos Turcijas dienvidaustrumos notika plašas demonstrācijas, kuru dalībnieki pārmeta valdībai nevēlēšanos vērsties pret Islāma valsti. Kurdu kaujinieki pierobežā esot noslepkavojuši arī divus turku policistus, un, pēc valdības domām, tas bijis pietiekams iemesls, lai vērstos pret PKK.

«Izskatās, ka pamiers ir galā,» sarunā ar AFP norādījis Misūri štata universitātes Tuvo Austrumu politikas profesors Deivids Romano, atgādinot, ka kopš 2011. gada augusta Turcijas gaisa kara spēki bija atturējušies no uzbrukumiem PKK bāzēm Irākas ziemeļos. Pats pamiers stājās spēkā 2013. gadā, taču galīgo miera vienošanos tā arī neizdevās panākt, turklāt tajā vainojamas abas puses. Nedēļas nogalē daudzās Turcijas pilsētās notika nesankcionētas valdības pretinieku demonstrācijas, pret kurām asi vērsās policija, un iekšpolitiskā situācija Turcijā kļūst aizvien nokaitētāka. AFP atgādina, ka tas saistīts arī ar 7. jūnijā notikušo parlamenta vēlēšanu rezultātiem – nevienam no politiskajiem spēkiem nav izdevies gūt vairākumu parlamentā, valdošās koalīcijas veidošana ir iestrēgusi, un aizvien ticamāka kļūst ārkārtas vēlēšanu iespējamība.