Dānijā apmēram 12 000 bēgļu nepieciešams mājoklis, taču gandrīz puse valsts pašvaldību paziņojušas, ka tās mājokļus jaunpienācējiem nevar piedāvāt, liecina pētījumu centra "Politiken Research" aptaujas dati.
Gaidīšanas laiks uz pastāvīgu mājokli dažās pašvaldībās pārsniedz trīs gadus, un vietējās amatpersonas ķērušās pie pagaidu mītņu celtniecības.
"Mēs esam sasnieguši lūzuma punktu," sacīja Vesterhimmerlandes pašvaldības mērs Knuds Kristensens.
No Dānijas 98 pašvaldībām 61 atzinusi, ka nespēj atrast mājokļus bēgļiem.
Kristensens norādīja, ka viņa vadītajā pašvaldībā pilsētu un ciematu pagaidu mājokļi, kā arī kādreizējās skolas un pansionāti ir piepildīti līdz maksimumam.
Vietējās amatpersonas patlaban apsver iespēju izvietot bēgļus laukos.
"Bet kā viņi nokļūs iepirkties un uz valodas skolām, ja mēs viņus tik ļoti izkaisīsim?" retoriski vaicāja Kristensens.
Vesterhimmerlandes pašvaldība ķērusies pie pagaidu paviljonu celtniecības, un par to pavēstījušas vēl astoņas pašvaldības.
Alleredas pašvaldības vadītājs Jergens Johansens atzina, ka pagaidu barakas nav pastāvīgs risinājums un pašvaldībām varētu nākties būvēt jaunus mājokļus.
"Bet tas būs spiediens uz mūsu ekonomiku," sacīja Johansens.
Tomēr ne visām pašvaldībām ir grūtības. Piemēram, Odense pastāvīgu mājokli tūlīt varēja nodrošināt 131 bēglim, ko turp nosūtīja.
Problēma nav jaunums. Pērn, kad Dānija pieredzēja līdz šim lielāko bēgļu pieplūdumu, gada vidū astoņas no desmit pašvaldībām ziņoja, ka nevar atrast bēgļiem pastāvīgas mājvietas. Gaidāms, ka situācija pasliktināsies, jo, kā tiek lēsts, nākamgad pašvaldībām būs jāuzņem vēl 12 000 bēgļu.