Alianse mudina Kataloniju uz neatkarību
Divas lielākās partijas, kas atbalsta Katalonijas neatkarību, pabeigušas kopīga saraksta veidošanu pirms 27. septembrī paredzētajām reģionālajām vēlēšanām, kuras tās nolēmušas pārvērst par savdabīgu neatkarības referendumu. Spānijas varas iestāžu nostāja tikmēr ir nemainīga – jebkādi atdalīšanās mēģinājumi tiks bloķēti.
Ironiski, bet Spānijā valdošajai konservatīvajai Tautas partijai Katalonijas reģionālajās vēlēšanās talkā var nākt kreiso spēku apvienība Podemos, kuras spēkos ir novērst elektorāta uzmanību no neatkarības jautājuma, uzsvaru liekot uz sociālām problēmām.
Spēku apvienošana
Līdz šim Katalonijas premjera Artura Masa vadītā konservatīvā partija Demokrātiskā konverģence (Convergencia Democratica de Catalunya, CDC) un par kreisi noskaņotu uzskatītā republikāņu partija (Esquerra Republicana de Catalunya, ERC) reģionālajās vēlēšanās nikni cīnījušās viena pret otru. Taču tagad to līderi secinājuši, ka pienācis laiks aizmirst domstarpības un pievērsties jautājumam, kurā abu partiju nostāja ir vienota – Katalonijas neatkarības problēmai.
Šīs nedēļas sākumā abi politiskie spēki pabeiguši veidot vienotu vēlēšanu listi, kurā iekļauti arī pazīstami Katalonijas neatkarības atbalstītāji, kuri līdz šim izvairījušies no politiskās darbības, darbojoties nevalstiskās organizācijās. Starp viņiem ir arī savulaik pazīstamais futbolists, bet pašlaik ne mazāk zināmais treneris Peps Gvardiola – kādreiz viņš pārstāvēja Katalonijas klubu Barcelona, bet tagad ir Minhenes Bayern galvenais treneris.
P. Gvardiola jau iepriekš piedalījies dažādās akcijās, atbalstot Katalonijas neatkarību, taču atzinis, ka politiskās karjeras uzsākšana neietilpstot viņa plānos. AFP atgādina, ka kandidātu listē P. Gvardiolas vārds ierakstīts pēdējā rindiņā un izredzes, ka viņš iekļūs parlamentā, līdzinās nullei. Taču tas nav atturējis Spānijas iekšlietu ministru Horhe Fernandesu Diasu nākt klajā ar asu P. Gvardiolam veltītu kritiku. «Nevar vienlaikus būt Bayern treneris un politiķis – jādara vai nu viens, vai otrs,» sarunā ar Efe sacījis ministrs, nepiemirstot atgādināt, ka P. Gvardiola savulaik pārstāvējis arī Spānijas valstsvienību, taču tagad esot skaidrs, ka darījis to nevis patriotisku apsvērumu, bet naudas dēļ.
Partiju apvienotā saraksta lozungs ir Junts pel si (Kopā sakām jā), un tā prezentācija notikusi Katalonijas vēstures muzejā. Kandidāti, kas izvirzīti no šā saraksta, apņēmušies priekšvēlēšanu kampaņas laikā pievērsties tikai un vienīgi neatkarības jautājumam, visas citas problēmas uz laiku noliekot malā.
Mērķis – referendums
Viens no alianses redzamākajiem pārstāvjiem, bijušais Eiropas Parlamenta deputāts Rauls Romeva sarunā ar AFP skaidrojis, ka neatkarības piekritēju mērķis ir atdalīšanos panākt mierīgā ceļā. Viņi cer, ka ar Spānijas valdību izdosies noorganizēt sarunas (tām atvēlēts, ilgākais, pusotrs gads laika), kas novedīs pie tāda paša rezultāta kā pērn Lielbritānijā, kur Skotijai atļāva sarīkot referendumu par neatkarību. Katalonijā šāds referendums varētu notikt jau 2016. vai 2017. gadā, cer R. Romeva un viņa domubiedri. «Taču ja šā procesa laikā Spānijas valsts ar politisku vai juridisku lēmumu palīdzību bloķēs Katalonijas autonomās valdības vai Katalāņu parlamenta darbību, mēs vienpusēji deklarēsim neatkarību,» brīdinājis R. Romeva.
Ļoti iespējams, ka šis arī ir ticamākais scenārijs, jo Spānijas valdības amatpersonas ar premjerministru Mariano Rahoju priekšgalā atkārtoti uzsvērušas – jebkurš Katalonijas atdalīšanās mēģinājums tiks stingri apturēts. Šāda nostāja ir principiāla, par ko liecina kaut vai tas, ka pēc pagājušā gada novembrī notikušā neoficiālā balsojuma par Katalonijas neatkarību Spānijas Konstitucionālā tiesa vairāk nekā pusgadu skatīja tā sarīkošanas likumību, jūnija sākumā atzīstot balsojumu par nelikumīgu.
M. Rahojs ir skaidrojis, ka Katalonijas neatkarības pasludināšana būtu antikonstitucionāla, bet tieslietu ministrs Rafaels Satala brīdinājis, ka šādā gadījumā Spānijas centrālajām varas iestādēm var nākties pieņemt lēmumu par autonomijas varas iestāžu pilnvaru pārtraukšanu. Iepriekš Katalonijas līderi brīdināti arī par draudošo kriminālatbildību. Madride nav gatava arī nekādām sarunām ar Kataloniju. AFP atgādina, ka 2012. gadā tieši M. Rahoja kategoriskais nē A. Masas ierosinājumam pārskatīt to, cik daudz naudas turīgā Katalonija dod Spānijas budžetam, bet cik daudz no tā saņem, kā arī lūgums paplašināt autonomiju noveda pie tā, ka Katalonijas valdība uzņēma stingru kursu uz neatkarību. Tomēr jāatgādina, ka novembrī Spānijā paredzētas parlamenta vēlēšanas, kurās M. Rahoja konservatīvo pozīcijas nemaz nešķiet tik stabilas. Lai gan starp lielākajām valsts partijām nav tādu, kas atbalsta Katalonijas atdalīšanos, pastāv iespēja, ka Spānijā pie varas nāk politiskie spēki, kas vismaz ir gatavi sarunām.
Brīdis vienotības piekritējiem
Katalonijas valdības rīkotās socioloģiskās aptaujas liecina, ka pašreizējais brīdis ir piemērotākais tieši Spānijas vienotības piekritējiem. Ja referendums, kuru tik ļoti nevēlas Madride, tiktu sarīkots tagad, tad neatkarību atbalstītu ne vairāk kā 41,9% no balsstiesīgajiem Katalonijas iedzīvotājiem, bet mazliet vairāk nekā puse skaidri paustu atbalstu Spānijas vienotībai. Aptauju dati liecina, ka atbalsts neatkarības idejai beidzamo mēnešu laikā stabili, bet nenovēršami mazinājies – ļoti iespējams, ka to ietekmēja arī Skotijas referenduma rezultāts un vispārējā ekonomiskā un politiskā situācija Eiropā.
Kā norāda AFP, 27. septembra vēlēšanās neatkarības piekritējiem gaidāma ļoti sīva cīņa ar tiem politiskajiem spēkiem, kas uzskata, ka sākumā nepieciešamas atrisināt citas, ikdienišķas problēmas – pirmām kārtām kreiso radikāļu kustību Podemos, kuras izredzes gan iedragājusi grieķu domubiedru Syriza kapitulācija starptautisko aizdevēju priekšā. Interneta ziņu vietne The Local norāda, ka vairākums Podemos atbalstītāju ir arī Spānijas vienotības piekritēji, un to nācies ņemt vērā jaunajam Barselonas mēram Adai Kolū. Lai gan viņa personīgi pagājušā gada novembrī balsojusi par Katalonijas neatkarību, tomēr politiskie spēki, kurus reprezentē A. Kolū, uzskata, ka pašlaik šis jautājums ne tuvu nav galvenais darba kārtībā.