Rietumvalstis atrodas neizdevīgā situācijā attiecībās ar Krieviju savu smagnējo demokrātisko procesu dēļ, uzrunājot Lielbritānijas parlamenta deputātus, atzinis ārlietu ministrs Filips Hamonds, vēsta laikraksts "Financial Times".
Lielbritānija un citas NATO dalībvalstis mazākā mērā spējušas reaģēt uz pārmaiņām pasaulē, jo ir nepieciešams nodrošināt parlamenta, mediju un sabiedrības piekrišanu, norādīja ministrs.
"Mums ir jādomā par to, kā mēs atbildam uz pretinieka rīcību, kuram visas lēmumu pieņemšanas pilnvaras ir koncentrētas viena cilvēka rokās. Esmu dzirdējis, ka tas ir pat vēl koncentrētāk nekā Leonīda Iļjiča Brežņeva laikos, kad tur vismaz bija Politbirojs," sacīja Hamonds, izsakoties par Krievijas draudiem.
"Mums kā nācijai un kā NATO daļai ir jādomā par to, kā mēs risināsim mūsu salīdzinoši smagnējo lēmumu pieņemšanas procesu problēmu," norādīja ministrs.
Krievija pērn februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš pagājušā gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, ES, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.
Hamonds iepriekš paziņojis, ka Krievijai noteiktās ES sankcijas paliks spēkā, līdz Krievija nebūs izpildījusi Minskas pamiera vienošanās.