Sākas diskusijas par vienošanos ar Irānu
Gan Eiropas Savienības valstu ārlietu ministri, gan ANO Drošības padome vakar gatavojās apstiprināt pirms nedēļas panākto vienošanos ar Irānu.
Taču ASV tikai šodien sākas 60 dienu ilgais periods, kura laikā vienošanās jāapstiprina vai jānoraida Kongresam – tiek prognozēts, ka diskusijas būs ļoti asas, un ļoti iespējams, ka prezidentam Barakam Obamam, lai aizstāvētu darījumu, nāksies izmantot savas veto tiesības, kuras kongresmeņiem pārvarēt būs ļoti sarežģīti.
Vienošanās, kas tika panākta vairākus gadus ilgušajās sarunās starp Irānu un P5+1 valstu grupu (ASV, Lielbritāniju, Franciju, Ķīnu, Krieviju un Vāciju), mērķis ir atturēt Irānu no kodolieroču izstrādāšanas, bet apmaiņā starptautiskā sabiedrība solījusies atcelt pret Teherānu noteiktās ekonomiskās un finansiālās sankcijas, atgādina Reuters. Sarunu laikā visdažādākajiem kompromisiem nācās piekrist abām pusēm, un, pēc daudzu amerikāņu republikāņu politiķu domām, piekāpšanās Irānai bijusi pārāk liela. Šie politiķi ir vienisprātis ar Izraēlas premjerministru Benjaminu Netanjahu, kurš kārtējo reizi mudinājis kongresmeņus noraidīt vienošanos. Intervijā televīzijas kompānijai CBS Izraēlas premjers skaidrojis – vienošanās var atturēt Irānu no vienas vai divu atombumbu izstrādāšanas pāris nākamo gadu laikā (un arī tad vien gadījumā, ja Teherāna ievēros tās nosacījumus), taču tā paver iespēju šai valstij «pēc gadiem desmit iegūt savā rīcībā daudz, daudz bumbu».
Pretējās domās ir ASV valsts sekretārs Džons Kerijs, kurš uzskata – viss, ko bija iespējams panākt no Irānas, ir panākts, un šāda vienošanās ir krietni labāks risinājums nekā vienošanās trūkums, kas situāciju Tuvajos Austrumos vēl vairāk destabilizētu. «Ja Kongress vienošanos neapstiprinās, tā būs pagalam, nebūs ne inspekciju, ne sankciju, ne iespēju sarunām,» viņš brīdinājis intervijā CNN. Tomēr ir skaidrs, ka Vašingtona nevar neņemt vērā Izraēlas, Jordānijas, Saūda Arābijas un citu reģiona valstu bažas. ASV aizsardzības ministrs Eštons Kārters, kurš ieradies vizītē Izraēlā un vakar tikās ar savu izraēliešu kolēģi Moši Jālonu, norādījis – vienošanās apstiprināšana nebūt nenozīmē to, ka gadījumā, ja Irāna to pārkāpj, pret šo valsti nevarēs lietot militāru spēku. E. Kārters arī paziņojis par ASV gatavību ieguldīt vēl lielākus resursus Izraēlas un citu reģiona valstu drošības garantēšanai – kā zināms, tur valda bažas, ka Irānas izkļūšana no sankciju iespaida šo valsti padarīs par vēl spēcīgāku un ietekmīgāku.