Vācija netiek galā ar nelegālajiem imigrantiem

© scanpix.ee

Bavārijas policija atzinusi, ka tai nepietiek resursu, lai daktiloskopētu visus jaunieceļojušos nelegālos imigrantus.

Gada pirmajā pusē patvērumu Vācijā pieprasījuši gandrīz 180 000 cilvēku, no kuriem liela daļa ir no Sīrijas un Irākas.

Saskaņā ar vārdā nenosauktas kādas augstākā ranga policijas amatpersonas teikto, katru dienu Austrijas un Vācijas robežu resursu trūkuma dēļ bez pienācīgas reģistrācijas šķērso līdz 300 cilvēku.

Vietējie mediji ziņo, ka valstī šogad, pienācīgi neizejot noteiktās procedūras, ieradušies 45 000 cilvēku.

Robežpolicijas priekšnieks Dīters Romans žurnālistiem Berlīnē pavēstīja, ka viņa darbinieki ne vienmēr spēj no jauna iebraukušajiem paņemt pirkstu nospiedumus likumā noteiktajā 48 stundu laikā. Nelegālie imigranti tiek aicināti pieteikties nākamajā uzņemšanas centrā, kur viņi šo procedūru var iziet, bet nav nekādu iespēju pārliecināties, vai viņi to izdara.

Šis atklājums, visticamāk, nostādīs neveiklā situācijā Vācijas varasiestādes, kas kritizē citas Eiropas valstis, piemēram, Itāliju par nespēju pienācīgi veikt ar bēgļu uzņemšanu saistītās procedūras.

Vidusjūras valstis ar nelegālo imigrantu pieplūdumu cīnījušās jau gadiem, taču tagad nelikumīgie ieceļotāji kļūst par problēmu arī Vācijā.

Šī gada pirmajos sešos mēnešos patvērumu Vācijā pieprasījuši par 132% vairāk cilvēku nekā pagājušā gada pirmajā pusē. Amatpersonas uzskata, ka kopā šogad varētu tikt saņemti 450 000 jaunu pieteikumu.

Lai arī daudzi bēgļi nāk no Sīrijas, Irākas un Afganistānas, amatpersonas satrauc arī lielais ieceļotāju skaists no Kosovas, Albānijas un Serbijas.

Pagājušajā mēnesī Vācija dubultoja finansējumu reģioniem un pilsētām, lai tās varētu tikt galā ar imigrantu izmitināšanu. Gada sākumā tika nosūtīti robežsargi uz Ungārijas un Serbijas robežu, lai tur cīnītos ar nelegālo imigrantu vilni, kas dodas uz Šengenas zonu.

Iekšlietu ministrs Tomass de Mezjērs atzina, ka pašreizējais pieplūdums ir būtisks izaicinājums Vācijas varasiestādēm, un piebilda, ka ir svarīgi, lai amatpersonas nošķirtu "patiešām neaizsargātos cilvēkus", kuriem ir tiesības palikt valstī.

Tikmēr Vācijas parlaments jūlija sākumā apstiprināja likumu, kas atvieglo to nelegālo imigrantu izraidīšanu, kuru patvēruma pieprasījums ir noraidīts.

Pasaulē

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais