Meksikāņu narkobarona Hoakina Gusmana izbēgšana no stingri apsargāta cietuma ir smags trieciens prezidentam Enrikem Penjam Njeto un viņa valdībai.
Nav gandrīz nekādu šaubu, ka ieslodzītais uzpircis vismaz daļu cietumsargu, bet, iespējams, pat cietuma vadību, kas lieku reizi apliecina Meksikas drošības struktūrās tik izplatīto korupciju. Mēģinājums notvert noziedznieku uz karstām pēdām nav devis rezultātus, un drošības eksperti gan Meksikā, gan ASV bažījas, ka H. Gusmans jau drīz būs atguvis pilnīgu kontroli pār Sinaloas narkotiku kontrabandistu karteli un viņa atkārtota sagūstīšana būs teju vai neiespējama.
58 gadus vecajam H. Gusmanam, kas tiek uzskatīts par vienu no Meksikas bagātākajiem un ietekmīgākajiem narkotiku kontrabandistiem, jau otro reizi 14 gadu laikā izdevies veiksmīgi izbēgt no cietuma, atgādina AFP. 2001. gadā noziedznieks pameta vienu no Halisko štata cietumiem automašīnā, ar kuru tika izvesta netīrā veļa, un izmeklēšanā noskaidrojās, ka viņš dāsni samaksājis vairākiem cietumsargiem, lai tie nepamanītu bēgšanu un trauksmi saceltu vien tad, kad bēglis bijis pietiekami tālu no cietuma.
Šoreiz bēgšana bijusi vēl iespaidīgāka – no savas kameras H. Gusmans izkļuvis pa gandrīz 1,5 kilometru garu tuneli, kas vedis uz kādu neapdzīvotu īpašumu netālu no Altiplano cietuma, kas atrodas 90 kilometrus no galvaspilsētas Mehiko. Aptuveni 1,7 metrus augstais un 70 līdz 80 centimetrus platais tunelis bijis aprīkots ne tikai ar apgaismojuma un ventilācijas sistēmām, bet arī sliedēm, pa kurām kursējusi primitīva drezīna – ar to izvesta grunts un tunelī nogādāti darbarīki. Tuneļa galā esošā vairāk nekā trīs metrus augstā šahta vedusi uz narkobarona cietuma kameras dušas nodalījumu, kurā atšķirībā no citām kameras daļām nav bijis videonovērošanas kameru. Tieši to arī izmantojis H. Gusmans, naktī uz svētdienu it kā dodoties dušā – tas noskaidrots, izpētot videonovērošanas kameru ierakstus. Trauksmi cietumsargi sacēluši vien no rīta, lai gan arī nakts dežurantiem būtu jāpievērš uzmanība tam, ka ieslodzītais nakts vidū uz vairākām stundām pazudis dušas nodalījumā.
Reuters, atsaucoties uz Meksikas ģenerālprokuratūras sniegto informāciju, vēsta, ka jau nopratināti aptuveni 30 cietuma darbinieki – sākot ar sargiem un beidzot ar ieslodzījuma iestādes direktoru. Protams, ir skaidrs, ka ne jau pats H. Gusmans racis tuneli, to darījuši viņa brīvībā esošie līdzdalībnieki, taču drošības speciālistus māc lielas šaubas, vai bēgšana būtu iespējama bez cietuma darbinieku ziņas. «Mazākais – viņiem vajadzēja bēgšanas faktu konstatēt jau krietni agrāk, nevis tad, kad noziedznieks jau bija gabalā,» sacījis kāds izbijis augsta ranga policijas darbinieks, kurš vēlējies palikt anonīms.
AFP vēsta, līdzko kļuvis zināms par narkobarona bēgšanu, uz daudziem ceļiem ierīkoti policijas kontrolposteņi, kuros tiek pārbaudītas teju vai visas automašīnas, taču cerības, ka bēgli izdosies notvert, sarūk ar katru stundu. «Ja viņu nenotvers 48 stundu laikā pēc izbēgšanas, tad viņš pilnībā atgūs kontroli pār Sinaloas karteli. Nokļuvis Sinaloas štatā, viņš kļūs faktiski nenotverams, jo tur viņu atbalsta vietējie iedzīvotāji,» skaidrojis ASV Narkotiku apkarošanas pārvaldes (DEA) bijušais starptautisko operāciju vadītājs Maiks Vigils.
Meksikas prezidentu Enriki Penju Njeto ziņa par H. Gusmana izbēgšanu sasniegusi ceļā uz Parīzi, kur viņš ieradies valsts vizītē. Narkobarona izbēgšanu prezidents nosaucis par «publisku apvainojumu visai valstij», pieprasot kārtīgi izmeklēt lietas apstākļus. «Šī bēgšana bojā visu valdības tēlu,» norādījis bijušais Meksikas izlūkdienesta darbinieks, bet pašlaik drošības jautājumiem veltītās interneta ziņu vietnes ElDailyPost.com redaktors Alehandro Houps. Viņš atgādinājis, ka prezidents un viņa komanda ļoti lepojušies ar saviem panākumiem cīņā pret organizēto noziedzību un vairāku ievērojamu narkotiku tirgoņu notveršanu. Interesanti, ka savas priekšvēlēšanu kampaņas laikā E. Penja Njeto piesauca H. Gusmana vārdu, lai norādītu uz korupciju, kādu pieļāvuši viņa priekšteči, publiski apgalvojot, ka viņa valdīšanas laikā «šāda bēgšana nekad nenotiktu».
Ar līdzīgu apgalvojumu prezidents nāca klajā arī 2014. gadā, kad H. Gusmanu atkal izdevās sagūstīt, turklāt viņa notveršanā lielu palīdzību sniedza DEA. Drošības jautājumu konsultāciju uzņēmuma Risk Evaluation speciālists Alberto Islass sarunā ar Reuters norādījis, ka H. Gusmana bēgšana kārtējo reizi aptumšos Meksikas un ASV attiecības, jo ir vēl viens apliecinājums augstajam korumpētības līmenim Meksikā. Tā kā narkobarons nodarbojas ar kokaīna, heroīna, marihuānas un metamfetamīna piegādēm tieši ASV tirgum, šī valsts bija izsludinājusi 5 miljonu dolāru atlīdzību par viņa notveršanu, bet Čikāgā, kas ir viens no lielākajiem narkotiku noieta tirgiem, H. Gusmans pat bija oficiāli izsludināts par Sabiedrības lielāko ienaidnieku – pirms viņa šāds tituls pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados bija piešķirts bēdīgi slavenajam gangsterim Alam Kaponem. Pēc H. Gusmana notveršanas pagājušajā gadā ASV bijušas gatavas pieprasīt viņa izdošanu tiesāšanai, taču atteikušās no šī nodoma, kad E. Penja Njeto pašpārliecināti paziņojis, ka narkobaronam sākumā jāstājas Meksikas tiesas priekšā. Kā redzams, nekas labs no šī nodoma nav iznācis.