Polija gatava uzņemt 2000 bēgļu

Pēc viņa teiktā, Polija varētu uzņemt 1000 bēgļu no nometnēm ārpus ES, bet vēl tūkstoti no Itālijas un Grieķijas.

Stahančiks paziņoja, ka, piekrītot uzņemt bēgļus, Polija visu laiku "turēja prātā situāciju Ukrainā un tās mainīšanās iespējamību".

Kā pavēstīja ārlietu ministra vietnieks Eiropas jautājumos, vairums šo bēgļu būs no Sīrijas un Eritrejas, kur, ņemto vērā to iekšējo situāciju, cilvēki nevarēs atgriezties.

Iepriekš EK piedāvāja Polijai uzņemt 2659 imigrantus, taču Varšava šo priekšlikumu noraidīja.

Kā ziņots, ES dalībvalstu iekšlietu ministri ceturtdien nespēja panākt galīgo vienošanos par nelegālās imigrācijas krīzes risinājumu, un galīgā lēmuma pieņemšanu par šobrīd Itālijā un Grieķijā jau esošo 40 000 patvēruma meklētāju izmitināšanu citās dalībvalstīs atlika līdz 20.jūlijam.

"Mēs panācām progresu, taču vēl nesam pie galamērķa," pēc iekšlietu ministru tikšanās Luksemburgā žurnālistiem atzina ES migrācijas, iekšlietu un pilsonības lietu komisārs Dimitris Avramopuls.

Eiropas Komisija (EK) maijā ierosināja kopumā dalībvalstīm divu gadu laikā izmitināt 60 000 patvēruma meklētāju. Divas trešdaļas no šī skaita nāktu no Itālijas un Grieķijas, kas šobrīd pakļautas vissmagākajam nelegālās imigrācijas spiedienam, bet atlikušie 20 000 tiktu uzņemti tieši no to izcelsmes vai tranzītvalstīm.

Kā sarunā ar aģentūru LETA paskaidroja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V), ceturtdien bija garas diskusijas, kuru rezultātā ministri pauda gatavību kopā uzņemt vairāk nekā 20 000 bēgļu no trešajām valstīm, kā tas iepriekš plānots. Savukārt attiecībā uz 40 000 bēgļu pārdali pa dalībvalstīm no Itālijas un Grieķijas īsti vienošanos sasniegt neizdevās.

Ministrs uzsvēra, ka diskusijas turpināsies, un tāpēc ir paredzēta ārkārtas iekšlietu ministru sanāksme 20.jūlijā Briselē. Viņš piebilda, ka "vēl virkne valstu precizēs iespējamos skaitļus" attiecībā uz bēgļu uzņemšanu.

Iekšlietu ministrs sacīja, ka viņš sanāksmē norādījis uz to, ka Latvija solidāri piedalās bēgļu uzņemšanā, bet pie nosacījuma, ka tajā piedalās visas ES dalībvalstis un ka tas ir vienīgi 60 000 bēgļu jautājums jeb tā saucamais "ad hoc" risinājums - tas nevar būt kā pastāvīgs risinājums.

"Es norādīju arī uz nelegālajiem jeb kontrabandistu ceļiem, līdz ar to mums ir jāpanāk tas, ka tajā laikā, kamēr mēs brīvprātīgi uzņemam bēgļus divu gadu garumā, tiek maksimāli samazinātas iespējas šādā veidā nelegāli šķērsot robežu un iekļūt Eiropā, aizstājot šādus ceļus vienīgi ar legālās migrācijas iespējām," skaidroja ministrs.

Tāpat Kozlovskis sanāksmē vērsa uzmanību uz to, ka ES nevar koncentrēties tikai uz konkrētām valstīm, proti, Vidusjūras valstu problemātiku, norādot uz Austrumu robežu un Ukrainas nozīmi. "Mums jābūt gataviem reaģēt arī uz šādu izaicinājumu, jo neviens nevar prognozēt, kā attīstīsies situācija Ukrainā. Solidaritātei ir jābūt ne tikai attiecībā uz Vidusjūru, bet jāpievērš uzmanība arī Austrumu robežai," sacīja iekšlietu ministrs.

Viņš uzsvēra, ka viena no diskusiju tēmām bija arī cīņa pret migrantu pārvadātājiem un visas valstis konstatēja, ka tā ir viena no prioritātēm, norādot, ka svarīgi ir sadarboties attiecībā uz nelegālo līdzekļu plūsmas izsekošanu un konfiscēšanu, kas tiek iegūta šādas pārvadāšanas rezultātā. Tāpat ministrs informēja, ka tika pārrunāta kopēja ES atgriešanas politika - ir jābūt efektīvai sistēmai, kā atgriezt izcelsmes valstī tās personas, kas neiegūst bēgļa statusu.

Kā ziņots, Vācija un Francija ceturtdien paziņoja, ka abas kopā gatavas uzņemt vairāk nekā 21 000 patvēruma meklētāju.

Vācijas iekšlietu ministrs Tomass de Mezjērs pavēstīja, ka Berlīne būtu gatava uzņemt 12 100 bēgļus, bet viņa franču kolēģis Bernārs Kazenēvs Parīzes vārdā pauda gatavību izmitināt 9100.

Iepriekš abi ministri žurnālistiem attiecīgi nosauca skaitļus 9000 un 6752, taču izrādās, ka tie attiecās tikai uz nelegālajiem imigrantiem, kas jau uzturas Itālijā un Grieķijā.

Diplomāti vēsta, ka apņēmību uzņemt zināmu skaitu bēgļu izteikušas arī vairākas citas dalībvalstis, taču konkrētus skaitļus atklāt atsakās.

Tikmēr Austrija, Slovākija un Spānija atteikušās uzņemties kādas oficiālas saistības.

"Mēs panācām progresu, taču dažas valstis precīzus skaitļus sniegs tikai tuvākajās dienās," sanāksmes kuluāros norādīja Kazenēvs.

Savukārt Mezjērs piebilda, ka pagaidām citas dalībvalstis vēl nav izteikušas pietiekami lielu gatavību, lai būtu iespējams izmitināt visus 60 000 patvēruma meklētāju.

"Dažas valstis vēlas uzņemties saistības tikai tuvākajās dienās, bet ar citām valstīm mums vēl jādiskutē," atzina Vācijas ministrs.

Tikmēr Luksemburgas ārlietu un imigrācijas ministrs Žans Aselborns pavēstīja, ka Briselē 20.jūlijā plānota vēl viena iekšlietu ministru sanāksme, kurā paredzēts panākt galīgu vienošanos.

Viņš piebilda, ka jau tagad dalībvalstu paustā gatavība ir pietiekama, lai izvietotu 20 000 ārpus ES esošos patvēruma meklētājus, taču grūtības esot izmitināt tos 40 000, ko EK vēlas pārvietot no Itālijas un Grieķijas.

Lielbritānija un Dānija atteikusies piedalīties šo patvēruma meklētāju pārdalē, lai gan tās piekritušas uzņemt daļu no ārpus ES esošo bēgļu