Katrs iebraucējs Kiprā var atrast darbu
2013. gada pavasarī Kipru pārsteidza ekonomiskā krīze. Pareizāk sakot, nevis Kipru, bet arī Krieviju un daudzas citas valstis, kuru bagātie pilsoņi Kipras bankās bija noguldījuši prāvus līdzekļus. Tagad valsts lēnām sāk atkopties no krīzes.
Oficiāli bezdarba līmenis Kiprā svārstās ap 15–16 procentiem. Un tomēr gandrīz vai uz katra veikaliņa vai krodziņa durvīm kūrortpilsētā Aijanapā (Ayia Napa) rotājas uzraksts: «Meklējam darbiniekus». Alga – no 750 eiro mēnesī un vairāk, bet tēriņi par mitekļa īri un ēšanu ir mazāki nekā Latvijā.
«Es nedomāju, ka Kipras iedzīvotāji ir slinki! Ļoti daudzi izglītoti cilvēki, kas studējuši universitātēs, šobrīd strādā fabrikās un restorānos par viesmīļiem,» sarunā ar Neatkarīgo atklāj vietējais Nikos Evmides un norāda, ka situācija šajā valstī vēl joprojām nav vienkārša, bet dzīve lēnām atkal sāk kļūt labāka.
Taču, par spīti N. Evmides stāstītajam, kūrortpilsētā Aijanapā pārsvarā var dzirdēt krievu, poļu, bulgāru, lietuviešu un pat latviešu valodu. Un tā neskan no atpūtnieku mutēm, bet veikalu pārdevējiem, oficiantiem un viesnīcu apkalpojošā personāla.
«Atbraucu no Bulgārijas, darbu atradu caur aģentūru. Mani piekrāpa. Pati gāju un dabūju darbu uz kuģīša – braukāšu līdzi, rūpēšos par pasažieriem, šī ir mana pirmā darba diena,» Neatkarīgajai stāsta uz izklaides kuģīša satiktā bulgāriete Krasimira. Viņa neslēpj, ka darbs uz siltās salas bijis kā piedzīvojums un izaicinājums, lai gan Bulgārijā piedāvāts labi apmaksāts darbs, tomēr pirms maģistratūras studijām Maskavā gribējies izmēģināt ko jaunu. «Alga nav slikta – šeit uz kuģīša man sola 750 eiro mēnesī,» atzīst meitene, kurai acīs deg uguntiņa no tā vien, ka citā valstī pašas spēkiem izdevies atrast ko jaunu.
«Darbu šeit nav grūti atrast,» Neatkarīgajai stāsta parfimērijas veikala pārdevēja Kristīne, kura no Latvijas Kiprā ieradusies apmēram pirms gada. Jaunietei piedāvāts darbs, un viņa nav atteikusies. Iepriekš strādājusi viesnīcā, taču atzīst, ka tur darbs bijis daudz grūtāks, un arī alga salīdzinoši zemāka. Dabūjusi darbu veikalā – alga lielāka un darbs kaulus nelaužot. Meitene gan atzīst, ka gribot mājās – Latvijas pietrūkstot, bet algas apjoms un salīdzinoši lētās cenas ir pietiekams iemesls, kādēļ šobrīd jāpaliek saulainajā Kiprā.
«Krīze vēl ir. Bet ļoti daudzi vietējie negrib strādāt. Drīzāk tā – daļa kipriešu strādās jebkuru darbu, bet daļa principa pēc sēdēs un gaidīs labākus laikus,» par situāciju, kad valstī ir tik liels bezdarba līmenis, bet visur meklē darbiniekus, teic Kristīne.
Ir arī labas ziņas, kas ietekmē ceļotājus. Proti, ja cenu līmenis Kiprā vēl 2010. gadā bija augsts salīdzinājumā ar citām Latvijas tūristu iemīļotām valstīm (piemēram, porcija jūras velšu vietējā restorānā izmaksāja apmēram 20 eiro), tad tagad cenas restorānos, kafejnīcās un veikaliņos kļuvušas draudzīgākas un pat Latvijas ceļotājam piemērotākas. Krīze valsti darījusi pieejamāku. Lai gan Kiprā dzīve kļuvusi lētāka, strauji samazinājies tūristu skaits. Vietējie gan nekādā ziņā to nesaista ar pašu sarežģīto ekonomisko situāciju, bet gan ar nepatikšanām Krievijā. Proti, ekonomiskā situācija lielvalstī, kas ik gadu deva tūristu miljonus, ietekmējusi vidusmēra krievu ceļojumu paradumus. Šobrīd dažādu iemeslu dēļ krievi spiesti atpūsties Krimā vai Sočos, bet ne ārpus Krievijas robežām.