Grieķija vēl soli tuvāk defoltam

Pārtraucot sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem un izsludinot referendumu par viņu nosacījumu pieņemšanu, Grieķijas valdība ir spērusi platu soli pretim defoltam – 30. jūnijā tai jāatmaksā 1,6 miljardu eiro liels aizdevums Starptautiskajam Valūtas fondam, taču naudas šim mērķim nav. Tomēr gan grieķu, gan Eiropas amatpersonas skaidro, ka parāda atmaksas termiņa neievērošana nenozīmē automātisku Grieķijas aiziešanu no eiro zonas – jāatgādina, ka šis process nekādos dokumentos nav definēts, dodot vaļu visdažādākajām interpretācijām. Citiem vārdiem sakot, politiķi dara visu iespējamo, lai Grexit tomēr nenotiktu.

«Man ir ļoti daudz jautājumu. Vai bankas rīt strādās? Kas notiks otrdien, kad beidzas parāda atmaksas termiņš? Vai tad, ja mēs referendumā atbalstīsim jauna aizdevuma saņemšanu, valdībai būs jāatkāpjas? Vai tad, ja mēs nobalsosim pret vienošanos, aizdevēji mainīs savu pozīciju? Valda īsts juceklis, trakums,» sarunā ar The Guardian saka Atēnu students Janis Georgouspoluss, un britu laikraksts norāda – uz šādiem un līdzīgiem jautājumiem grūti atbildēt arī ekonomikas speciālistiem un politiķiem.

Kā norādījusi ziņu aģentūra Reuters, «eiro zonas kuģis pēc 16 gadus ilga ceļojuma iepeldējis pilnīgi nepazīstamos ūdeņos». Līdz pat pagājušās nedēļas nogalei valdīja cerības, ka eiro zonas valstu finanšu ministru (tā dēvētās Eirogrupas) sanāksmē tomēr izdosies atrast kompromisu starp tiem naudas aizņemšanās nosacījumiem, kādiem bija gatava Alekša Cipra kreisā valdība, un tiem, uz kādiem uzstāja starptautiskie aizdevēji. Tomēr jautājumā par pensiju apcirpšanu un pievienotās vērtības nodokļa paaugstināšanu elektrībai, medikamentiem un restorāniem Grieķijas valdība izrādījās nepiekāpīga, paziņojot, ka šādiem nosacījumiem nevar piekrist. A. Ciprs skaidrojis, ka tā būtu klaja priekšvēlēšanu kampaņas laikā doto solījumu pārkāpšana un grieķu tautas nodevība, aicinot Grieķijas pilsoņus 5. jūlijā paredzētajā referendumā pašiem izlemt – piekrist šādiem nosacījumiem vai nē. Sestdien, īsi pirms parlamenta balsojuma par referenduma izsludināšanu, premjers aicinājis tautiešus balsot pret, gan nepaskaidrojot, ar kādām sekām tas draud Grieķijai, kuras iedzīvotāju vairākums (pēc socioloģisko pētījumu kompānijas Alco datiem – 57%) nevēlas izstāšanos no eiro zonas.

Eirogrupas prezidents Jerūns Deiselblūms paziņojis, ka lēmums par referenduma rīkošanu nav finanšu ministriem atstājis nekādu izvēli – tā kā Grieķija nav pieņēmusi kreditoru piedāvājumu, sarunas tiek pārtrauktas un cerību saņemt atlikušos 7,2 miljardus eiro no iepriekšējās aizdevuma porcijas Grieķijai vairs nav, un pēc 30. jūnija tā uz finansiālo palīdzību vairs nevar cerēt. Kāds no Eirogrupas pārstāvjiem anonīmi informējis AP, ka pat Grieķijas delegācija par referenduma rīkošanu uzzinājusi no Twitter, šī ziņa bijusi liels pārsteigums arī citiem ministriem. Beidzamajā Eirogrupas sēdē, kas notika sestdienas pēcpusdienā, Grieķijas finanšu ministrs Janis Varufakis vairs nav piedalījies, bet viņa kolēģi runājuši par to, kā rīkoties, lai saglabātu eiro zonas stabilitāti.

Daudzi ES politiķi uzskata Grieķijas valdības rīcību par bezatbildīgu, bet SVF vadītāja Kristīna Lagārda vērsusi uzmanību uz to, ka referendums vispār ir bezjēdzīgs – proti, tā kā aizdevuma programma beidzas 30. jūnijā, tad 5. jūlijā nav nekādas jēgas balsot par ierosinājumiem un priekšlikumiem, kas vairs nav spēkā. Formāli tā arī ir, taču, kā norāda BBC, ir skaidrs, ka lēmums par Grieķijas likteni būs politisks lēmums, un ES amatpersonas saglabā cerības, ka Grieķijai tomēr nenāksies pamest eiro zonu. «Mēs, neviens no mums, nezinām, kādas būs sekas eiro zonas atstāšanai gan politiskā, gan ekonomiskā frontē. Mums jādara viss, lai Grieķija paliktu eiro zonā,» vakar sarunā ar televīzijas kompāniju iTele sacījis Francijas premjers Manuels Valls, gan piebilstot – ja svētdienas referendumā vairākums grieķu nobalsos pret vienošanos, izstāšanās scenārijs kļūs ļoti reāls.

Ar lielu interesi tika gaidīts vakardienas Eiropas Centrālās bankas lēmums par grieķu banku ārkārtas finansējuma (ELA) turpināšanu, taču, kā norāda BBC – Mario Dragi vadītā iestāde pieņēmusi Zālamana cienīgu lēmumu, kas ļauj politiķiem turpināt savus pūliņus noturēt Grieķiju eiro zonā. Proti, Centrālā banka pagaidām vēl turpinās piegādāt Grieķijas bankām eiro naudaszīmes (tiesa, ar zināmiem ierobežojumiem), lai gan tā varēja to pārtraukt. Tomēr, ja Grieķijas iedzīvotāji vispārējās nenoteiktības apstākļos turpinās naudu no bankomātiem izņemt tikpat naski, kā tas darīts beidzamajās dienās, pastāv iespēja, ka tieši pirms referenduma Grieķija saskarsies ar skaidras naudas deficītu. Interesanti, ka Vācijas ārlietu ministrija vakar jau brīdinājusi tautiešus, kuri dodas atpūsties uz Grieķiju, ņemt līdzi pietiekami daudz skaidras naudas. Vakar vakarā Grieķijā bija iecerēta banku vadītāju apspriede, un BBC prognozēja, ka tajā tiks pieņemti kādi lēmumi, lai ierobežotu kapitāla aizplūšanu no Grieķijas, kas faktiski nozīmēs banku darbības ierobežojumus. Euronews vēsta par lielu iespēju, ka Grieķijas bankas šodien būs slēgtas.