Grieķija noraida kreditoru pēdējos priekšlikumus

© scanpix.ee

Atēnas piektdien noraidīja kreditoru pēdējos priekšlikumus par piecu mēnešu pagarinājumu12 miljardu eiro tautsaimniecības glābšanas programmai, skaidrojot, ka kopā ar to pieprasītās reformas veicinātu recesiju, turklāt finansējums ir nepietiekams.

"Kreditoru priekšlikumi Grieķijas valdībai prasītu lielā mērā recesiju veicinošu reformu ieviešanu kā nosacījumu finansējuma saņemšanai, kas piecu mēnešu periodam ir pilnīgi neadekvāts," teikts paziņojumā, reaģējot uz naudas "dzīvības artērijas" piedāvājumu.

Valdība "nevar pieņemt" institūciju piedāvājumu, teikts paziņojumā.

"Ir skaidrs, ka institūciju priekšlikums, pat ja neņem vērā recesiju veicinošos un sociāli postošos soļus, atstāj būtisku finansējuma plaisu piecu mēnešu periodam."

"Vēl satraucošāk, tas novestu pie vēl vienām sarežģītām sarunām," norādīja valdība, piebilstot, ka tas visticamāk "gada beigās" izraisītu jaunu taupības pasākumu vilni.

Kā ziņots, Grieķijas starptautiskie kreditori piedāvājuši par pieciem mēnešiem pagarināt pašreizējās valsts glābšanas programmas termiņu apmaiņā pret vairāku reformu īstenošanu, liecina ziņu aģentūras AFP aplūkotie aizdevēju priekšlikumi.

Grieķijas 240 miljardu eiro lielās glābšanas programmas termiņa pagarināšana līdz novembra beigām būtu jau trešā kopš pērnā decembra un nodrošinātu finansiālās grūtībās nonākušajai valstij vairāk laika, lai ar Eiropas partneriem spētu vienoties par turpmāku finanšu palīdzību.

Tāpat piektdien kreditoru paustie priekšlikumi vēsta, ka starptautiskie aizdevēji būtu gatavi Grieķijai izmaksāt 1,8 miljardus eiro, lai valsts spētu Starptautiskajam Valūtas fondam veikt parādsaistību maksājumu, ja parlaments balsojumā atbalstīs reformu vienošanos, vēsta AFP.

Pasaulē

Visas Ukrainas militārpersonas, kas nonāk Krievijas gūstā, tiek pakļautas spīdzināšanai, tomēr "Azov" karavīrus spīdzina īpaši cietsirdīgi, viņiem nodara milzīgu kaitējumu veselībai vai pat nogalina, intervijā aģentūrai LETA pastāstīja Ukrainas speciālo uzdevumu brigādes "Azov" starptautiskās komunikācijas nodaļas vadītāja Jūlija Fedosjuka un seržants, filozofijas doktors Valentīns Dzjubenko.

Svarīgākais