NATO dalībvalstu aizsardzības ministri trešdien vienojās par alianses klātbūtnes pastiprināšanu tās austrumu flangā, tādējādi reaģējot uz jaunajām drošības problēmām, ko izraisījusi Krievijas agresija pret Ukrainu.
NATO pastiprinās savu klātbūtni Austrumeiropā, lai atturētu Maskavu no iespējamās agresijas un vairotu Krievijas pierobežā esošo sabiedroto pārliecību.
Ministri trešdien vienojās pastiprināt jaunveidojamo ātrās reaģēšanas spēku aviācijas, flotes un īpašo operāciju apakšvienības, kopējo vienības stiprumu palielinot līdz 40 000 vīru, pavēstīja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
Ātrās reaģēšanas spēku sastāvā paredzēts izveidot arī 5000 vīru lielu triecienvienību, kuru iespējams iesaistīt kaujasdarbībā 48 stundu laikā.
Ministri arī vienojās par pasākumiem, kas nodrošinās iespējas ātrāk pārsviest alianses spēkus gan manevru, gan krīžu gadījumos.
Tika arī galīgi saskaņoti plāni izvietot Austrumeiropā sešus nelielus komandpunktus, kas sniegtu atbalstu plānošanā un manevru rīkošanā Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Bulgārijā, Polijā un Rumānijā. Līdz gada beigām, katrā no štābiem strādās aptuveni 40 virsnieki.
Tikmēr jau iepriekš šonedēļ ASV aizsardzības ministrs Eštons Kārters apstiprināja, ka Vašingtona gatavojas uz Austrumeiropu nosūtīt savu bruņutehniku.
Stoltenbergs uzsvēra, ka pieņemtie lēmumi ir nepieciešami, lai stātos pretī Krievijas agresijai pret Ukrainu, un noraidīja Maskavas apgalvojumus, ka tā ir jaunas bruņošanās sacensības uzsākšana.